laikam pārdozēju to Labo dabu :/ akvai akvai akvai.
ja īpaši nepiesienas mūzikas piedāvājumam, šķiet, krutumā ar šo pasākumu varētu mēroties vienīgi kāds sens tik sens Tabūns, kas jau atmiņā idealizējies. tomēr var jau būt, ka es vienkārši aizvien labāk iemācos saskatīt visādās lietās jauko, veiksmīgi apgūstu socializēšanās prasmes un kaut kā tā.
pasākuma recenzijas nebūs. vismaz kamēr neizslimošu šitos visus atplūdus.

tinot filmu atpakaļ, atzīmēšanas vērts ir atpakaļceļš, kurā neplānoti nošķīros no savas kompānijas, iedraudzējos jaunā un smieklu dzirnavas beidza darboties tikai ap pieciem rītā.