žēl, ka es te nevienu vairs nelasu. tāda nokavēta vilciena sajūta. un vēl tāda it kā man jāmizo kartupeļi, skatoties, kā visi brauc ar šo vilcienu ekskursijā, mādami ar lakatiņiem. bet man patīk mizot, turklāt kādam taču to ir jādara. cenšos pilnveidot prasmes un ceru uz mizotbiedriem. tikai šaubos, vai darba apjoms tādēļ vien samazināsies.
ai, man vienkāši ir poha un viss ir ploha. labi, tik traki jau nav - vismaz uz galvas zeļ pancīga pričene.