pa ceļam ar riteni uz Dārti es piestāju ceļmalā un skatījos rokaspulkstenī. bija pēcpusdiena divi un viena minūte 2002.02.02. pagaidīju vēl to vienu minūti, lai būtu daudz divnieku. un sajūta bija laba. tagad es laikam tikai pasmīnētu par to, cik nopietni cilvēki mēdz uztvert ciparus un konvencijas, piedēvējot bezmaz metafizisku statusu.
[rakstīts: 2009. augusts]