Šis un tas par šo un to [www.Jy.lv arhīvs]

Eu, eu, kas tas tāds? Atkal kaut kāds nākotnes mocītis? Jeb lightcycle no TRON rīmeika? Nē. Pateikšu priekšā, tas nav braucamais. Vēl neiebraucāt? Tas ir neliels. Joprojām nekā? To var paņemt rokās... Nu? Domājiet, domājiet!  Pareizi! Tas ir picas griežamais nazis!

Kāds mākslinieks bija pārāk iedvesmojies no veciem (un ne tik) amerikāņu motocikliem, kad vienā brīdī viņam nāca apgaismība: mocis, riteņi - picas nazis, viens ritenis. Un ideja gatava. Rezultātā radās vairāki ļoti oriģināli dizaini. Katrs no tiem simbolizē kādu slavenu motociklu. Piemēram Phatboy,  Easy Ride un  Psycho Pizza Cadillac.


[Tālāk]

Kad televīzija neko interesantu vairs nerāda un visi interesantie DVD un VHS ieraksti ir apnikuši, kāpēc gan nepaskatīties uz krāsām. Tīrām, glītām krāsām. Tādu iespēju mums dod krāsu DVD. Tas ir visparastākais video DVD disks, kurā ir 20 minūšu gara "krāsu filmiņa". Tas rāda tikai un vienīgi krāsas. Savā 20 minūšu ciklā, tas lēni un plūstoši iziet cauri visam krāsu spektram. Ja kāda krāsa īpaši iepatīkas, varat nopauzēt un ļauties tās radītajai noskaņai.

Tāda, lūk, izklaide garlaikotajiem estētiem. 22 amerikāņu naudiņas par digitālo varavīksni.

Apmēram tā varētu notikt noziedznieku aizturēšana pavisam tuvā nākotnē. Policists Sean Truelove ir iesniedzis lūgumu vadībai, lai atļautu policijas vajadzībām iegādāties kapučīnu šķirnes pērtiķīti. Šie pērtiķīši esot otri gudrākie un saprātīgākie  pēc šimpanzēm. Idejas autors esot nolēmis, ka pērtiķīti varētu izdresēt, lai tas palīdzētu īpaši svarīgās operācijās. Tam būtu aizsarg veste, videokamera un rācija. Mazais, veiklais pērtiķēns varot nokļūt vietās kur neviens cilvēks vai robots netiktu klāt. Turklāt ar savām rociņām, tas spēj izdarīt visu to pašu ko cilvēks. Pagaidām gan nav saņemta atbilde uz šo lūgumu, tā ka pērtiķpolicists tik drīz vēl neķers noziedzniekus.

Interesanti, ko domātu tāds rūdīts nelietis, ja viņu arestētu pusmetru liels pērtiķēns, kurš pa rāciju izsauc papildspēkus?

Slavenais viesnīcu tīkls Hilton ir atvēris pirmo zemūdens restorānu. Tas atrodas pie Hilton viesnīcas Rangali salā (Indijas okeānā, labu gabalu no Šrilankas) 5 metrus zem ūdens. Veidots tuneļa formā, ar akrila (tāds kā stikls) kupolu. Vietas tajā gan nav pārāk daudz, tikai 14, bet gan jau gribētāji pagaidīs rindā.

Ēdieni solās būt tik pat izsmalcināti, kā visos Hilton restorānos, taču kuru gan uztrauks ēdienu kvalitāte, sēžot zem ūdens un skatoties uz garām peldošajām zivtiņām!

Ak jā, nesaspringstiet. Ne es, ne jūs to nevaram atļauties :)

Cilvēki TUR ļoti domā par ekoloģiju. Ne tikai valsts un dažādi ražotāji, bet arī individuāli ļautiņi. Viens no tādiem ir pats priekš sevis pārbūvējis elektrisko skūteri. Tam tagad ir saules baterijas, kas uzlādē braucamā akumulatoru. Pastāvot saulītē deviņas stundas, baterijas spēj pielādēt akumulatoru līdz pusei. Kā apgalvo īpašnieks, ar to viņam pilnīgi pietiekot (acīmredzot viņš nebrauc pārāk tālu).

Tie, kas uztraucās, kā var pabraukt ar skūteri, kam ir tādi spārni, var neuztraukties. Braucot bateriju paneļi tiek pielocīti pie sāniem un praktiski netraucē. Perfekts eko braucamais!

Turklāt laikā, kad skūteris netiek lietots, to pieslēdz mājas elektrotīklam, un ar savu saules enerģiju tas palīdz, piemēram, elektriskajai tējkannai.

Starp citu, vai pie mums arī pārdod/lieto elektro skūterus?

Kam gan nav gadījies būt tik nokaitinātam, ka gribas kādam mest ar ķieģeli. Bet nēsāt līdz ķieģeli ir diezgan neērti un arī māc bažas, par to, ka metot var arī trāpīt... Tad nu tagad mums lieti noderēs viltus ķieģelis The Brick. Tas izskatās kā īsts. Liels un brūns. Un tomēr nav īsts. Tas ir veidots no porainas gumijas un sver tikai 175 gramus. Ar to droši var sist pa galvu gan sev, gan citiem.

Pielietojums, protams, visplašākais. Biedēt kolēģus darba vietā. Mest pa logu kašķīgam kaimiņam. Vai pat izraisīt vislielāko pārbīli, metot pa kādu automašīnu sastrēgumā. Tikai izvēlieties upurus uzmanīgi. Daži var mest pretim. Īstos...

Japāņu kompānija Muji radījusi interesantu CD atskaņotāju. Tas ir kvadrātiskas formas, bez vāciņa un ar iebūvētiem skaļrunīšiem. Taču pats interesantākais ir tā novietojums un vadība. To kar pie sienas. Kā pulksteni, vai gleznu. Ar vadu uz leju. Un ja grib, lai tas sāktu spēlēt - jāparausta aiz vada. Parauj vienreiz - sāk skanēt. Parauj otrreiz - pāriet uz nākamo dziesmu. Parauj vēlreiz - apstājas. Parauj daudzreiz un stipri - nokrīt un saplīst.

Interesanta rotaļlieta, tikai nerādiet to bērniem. Pirmkārt, tas būs zemē kā likts. Un otrkārt viņi sāks raustīt visu pārējo aiz vadiem, cerībā, ka tas sāks spēlēt mūziku.

Nu tā, Auto 2005. Esmu izstaigājis. Esmu izsēdējis. Esmu aptaustījis. Esmu noguris...
Mašīnu, protams, daudz. Viena par otru smukāka, viena par otru lētāka. Šeit tad nu dažas, patiesībā daudzas, kuras piesaistīja manu uzmanību.

Tātad, ar ko mūs gribēja pārsteigt Suzuki? Ar jauno Swift.

[Tālāk]

Atceraties pirmos velosipēdus? Tos jocīgos ar milzu riteni priekšā un mazu mazītiņu aizmugurē. Uz tiem parasti brauca smalki kungi frakās un cilindros. Nostaļģijā, pret šiem velosipēda senčiem, tika radīts Q-Bike - moderns antīkais velosipēds. Ar vienu lielu riteni priekšā un mazu aizmugurē.

Arī jaunajam velosipēdam pedāļi ir uz priekšējās riteņa ass, taču atšķirība no priekšgājēja, tie piedzen riteni caur īpašu reduktoru, kurš ļauj braukt tikpat ātri, kā ar parasto velosipēdu.

Pieejami gan bērnu, gan pieaugušo modeļi. Sagaidāms, ka drīz tie sāk parādīties reperu videoklipos...

Šis nu ir no sērijas "tikai Amerikā"... Tur ļoti populāras ir divas lietas - bomži ar iepirkumu ratiņiem, un visa kā bezjēdzīga tjūnēšana. Kādam tas viss lika aizdomāties un viņš nolēma abas lietas apvienot. Vispirms līdz absurdam notjūnēt iepirkumu ratiņus un pēc tam tos atdot bomžiem. Vai nav feins veids kā iztērēt 3000 dolāru?

Tātad, kas tad ratiņos ir sabāzts: radio magnetola ar skaļruņiem, LCD televizoriņš, GPS satelītnavigācija, ledusskapītis, bundžiņu saspiedējs, izbīdāms sēdeklis, signalizācija ar stroboskopiem, daudzi desmiti neona un gaismas diožu, telts un saules baterijas akumulatoru uzlādēšanai.

Vismaz pusi no tā visa es labprāt redzētu savā automašīnā. Bet nu, vismaz viens bomzis ir padarīts laimīgs. Uz pāris stundām, pirms viņš tiks aplaupīts, lai visu to mantību varētu pārdot utenī...


[Tālāk]

Tā nu viņi tur izklaidējas :)



[Tālāk]

Tātad - kas tas tāds ir un kāpēc tas ir nosaukts par zelta striķi? Tāpēc, ka tas ir striķis zelta vērtībā. Nu tā, mazliet vulgarizēti to varētu nosaukt. Patiesībā tā ir CooLanyard siksniņa digitālajai fotokamerai. Mazajiem aparātiem reti kurš lieto garās, kaklā karamās siksniņas, taču lielākā daļa īso striķīšu negarantē drošību - tie vienkārši var noslīdēt no rokas ar visām šaušalīgajām sekām (sasista kamera).

Taču šis, zelta striķis, ir viltīgs - tam ir mazs savilcējknaģītis. Apliekam siksniņu ap roku un savelkam knaģīti cieši klāt. Gatavs! Ir gandrīz simtprocentīga drošība, ka kamera nenokritīs. Kārtējo reizi pierādās vienkāršības ģenialitāte. Jeb ģenialitātes vienkāršība? Vienalga. Bet striķītis patiešam ir zelta vērtībā.

Nē, es diemžēl nezinu, vai to var dabūt arī pie mums. Taču es zinu no kuras vecas pufaikas es noņemšu mazo savilcējknaģīti un uzlikšu savas kameras striķītim ;)

Vispirms, mēs katram skolnieks pielīmēt RFID čipus. Tad mēs viņus saskaitīt no rīta un saskaitīt vakarā. Pa dienu, mēs viņus pieskatīt un seko, ka viņi neiet, kur viņiem nedrīkst iet. Ja viņi iet, kur viņiem nedrīkst iet, tad mēs viņus biedēt ar Secom robots, kurš pūst virsū dūmus. Tas viņus tā nobiedēt, ka viņi palikt rāmi un uzvesties godīgi. Ik pa laikam, mēs viņus pieskaitīt un nosūtīt GPS datus viņu vecākiem uz mobilo telefonu. Lai vecāki zināt, kur viņi ir.

Ja mēs pamanīt aizdomīgs cilvēks, mēs viņu biedēt ar straujš kustība, spožs gaisma un ja tas nelīdzēt, mēs atkal pūst viņam virsū dūms.

Tā mēs pavadīt savs ikdiena. Vakarā, mēs visi SECOM School Security roboti savākties kopā, klačoties (apmainīties ar RFID datiem), iedzert sakē un stāstīt joks. HA-HA-HA.



[Tālāk]

Domājiet tikai vācieši prot uztaisīt Smartu? Nu labi, viņi prot pirmie uztaisīt Smartu, bet tas jau neliedz citiem, piemēram, Indiešiem uztaisīt savu Smartu! Kā piemēram šo - REVA NXG. Tas ir divvietīgs 'smartmobilis', kurš atšķirībā no sava oriģinālā brālīša, ir videi draudzīgāks, jo pārvietojas ar elektrības palīdzību.

Pagaidām šis auto ir tikai koncepts, kas demonstrē Indiešu inženieru spējas. Tas ir aprīkots ar 37 kilovatu elektromotoru, kurš spēj pārvietot mazo automobilīti ar ātrumu līdz pat 120 kilometriem stundā. Ar vienu akumulatoru lādiņu, mazais Ibn Smarts spēs noskriet 200 kilometrus.

Pavisam interesantas lietas mūs sagaida auto salonā. Pierasto mērinstrumentu un vadības slēdžu tam nav vispār. To vietā, panelī ir iestrādāts planšetdators (tablet PC) ar skārienjūtīgu ekrānu (touchscreen). Uz tā ir attēlota visa vajadzīgā informācija, sākot ar ātrumu, bateriju lādiņu un beidzot ar GPS satelītnavigāciju, GPRS modemu interneta pieslēgumam un mp3 mūzikas atskaņotāju.

Tādus, lūk, pīrāgus, Indijā cep! :)


[Tālāk]

Īstam makšķerniekam vai vienkārši piedzīvojumu meklētājam ar parastu džipu (bezceļa auto) vairs nepietiek. Ja vien tā nav amfībija, tad komplektā vēl vajadzīga laiva. Taču iespējams šo problēmu risināt no otra gala. Kāpēc gan mācīt automašīnai peldēt, ja var laivai iemācīt braukt!

Tā domāja bariņš jaunzēlandiešu. Viņi pat izveidoja firmu Sealegs, kas ražo braucošās laivas. Tās ir gumijas motorlaivas, kam piestiprināti trīs riteņi. Iebraucot ūdeni, riteņi tiek uzlocīti uz augšu un absolūti netraucē laivai šļūkt pa viļņiem.

Protams, uz ielas liela labuma no šādas laivas nebūs. maksimālais braukšanas ātrums tai ir 10 kilometri stundā. Toties var feini mācīties noparkoties pārpildītā stāvvietā - laiva ir no gumijas, tāpēc lielu skādi citiem auto nenodarīs! ;)


[Tālāk]

Ko iesākt, ja darbā vai mājās tu atrodies telpā kur saule neiespīd? Tiešā nozīmē. Tur vienkārši nav logu, bet tik ļoti gribās īsti saules gaismu nevis to sintētisko. Te tev palīgā nāks zviedru kompānija Parans Daylight. Viņi piedāvā ļoti vienkāršu (teorētiski) un ļoti skaistu (praktiski) metodi, kā iespīdināt sauli tur... kur tā nekad neiespīd.

Uz jumta tiek izvietots gaismu uztverošs elements, ar tādām kā gaismas piltuvēm, kas 'rij' gaismu. Pie tām ir piestiprināti optiskās šķiedras vadi, kurus var izlocīt un izvadīt kur nu vien nepieciešams. Optiskajiem vadiem otrā galā ir pretēja ierīce - ar īpašām lēcām aprīkoti gaismas paneļi.

Rezultātā, jebkurā telpā nokļūst īsta saules gaisma. Tieši tāda, kāda tā ir ārā. Var sekot līdzi saulrietam, neizejot no pagraba.

Gaismas paneļi telpās nodrošina gaismu ar 4000 luksu intensitāti, kas ir ļoti pat spilgta gaisma, jo normāla gaismas intensitāte telpās ir 300 līdz 1000 luksu.

P.S. Atgādināšu par interesanto projektu, kā Austrieši grib izgaismot kalnu ēnā esošu ciematiņu.

Gan jau katram ir gadījies kādreiz atrasties svešā zemē, kurā runā pavisam, pavisam nesaprotamā valodā. Tu neko nevari pateikt, jo tevi nesaprot, un tev neko nevar pateikt, jo tu nesaproti. Tieši tādiem gadījumiem ir izdota bilžu grāmata ceļotājiem - Point It. Tajā ir fotogrāfijas dažnedažādiem sadzīves priekšmetiem, vietām un darbībām, kas vien var noderēt atrodoties svešā zemē. Veikals, tualetes papīrs, čības, slimnīca, taksometrs, saldējums, biļešu kase, desmaize un zobu pasta. Vienkārši parādi, ko tu vēlies.

Ja jums draud ceļošana zemē, kur neviens jūs nesapratīs, un ir žēl tērēt aptuveni piecus latus par šo grāmatu, varat vienkārši safotografēt ar digitālo fotokameru visu ko vien var ievajadzēties un attiecīgajā situācijā parādīt bildi no kameras. Tieši šādu triku bija izmantojis kāds mobilo telefonu ražotājs, video reklāmā uzsverot telefonā iebūvēto fotokameru.

Kurš teica, ka vēlreiz izgudrot velosipēdu nav iespējams? Ir! Un kā vēl. Vajag tikai pāris māksliniekus-izgudrotājus-dizainerus un būs gatavs 'Shift bicycle'.

Pirms jūs ķerat pēc maka ar skaļu bļāvienu - gribu, gribu - brīdināšu, ka tas ir bērnu velosipēds. Tas ir paredzēts bērniem, kuri mācās braukt ar velosipēdu. Tādēļ arī tie divi riteņi aizmugurē - stabilitātei. Taču viss nav tik vienkārši (un šķībi) kā izskatās. Sākot braukt, īpašs mehānisms nostāda aizmugurējos riteņus taisni un tie nosacīti kļūst par vienu riteni.
Apstājoties, tie atkal sagāžas un velosipēds atkal kļūst par trīsriteni.

Nē, man nav ne jausmas vai tas tiks arī ražots. Velosipēds tika izgudrots Taivānas valdības organizētam velosipēdu dizaina konkursam.

Gudri vīri Amerikā ir atraduši veidu, kā nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu. Pirmais zaķis ir lētāka auto īre. Otrais zaķis ir nesalīdzināmi vienkāršāks auto īres process. Un trešais zaķis ir iespēja, pateicoties pirmajiem diviem zaķiem, samazināt automašīnu skaitu un līdz ar to gaisa piesārņojumu pilsētā. Kā viņi to dara? Pavisam vienkārši.

Lai noīrētu zipkāru, atliek tikai interneta lapā izvelēties laiku un aptuveno vietu, kur tu gribētu savu auto saņemt. Tiktāl viss ir kā parasti. Taču tālāk seko jaukākais - nav jākārto absolūti nekādi dokumenti. Nav jāsatiek neviens pats auto nomas darbinieks un nav pat vajadzīgas automašīnas atslēgas. Tu vienkārši ej pa ielu, ieraugi zipkāru, kāp iekšā un brauc. Nu gandrīz tā. Iepriekš noslēdzot līgumu ar ZipCar lietotājam tiek nosūtīta smart-karte ar RFID čipu. Brīdī, kad lietotājs pasūta auto, uz to tiek nosūtīti viņa dati un automašīna jau zin, kurš lietotājs gribēs ar viņu braukt. Pēc tam automašīna jau saož savu jauno šoferi un atslēdz tam durvis. Aizdedzes atslēga vienmēr ir aizdedzē (tā tur ir pieķēdētas, lai kāds aizmāršīgs braucējs nepaņemtu līdz). Viss. Brauc. Kad esi nobraucies, noliec mašīnu kur paņēmi, jeb citā iepriekš sarunātā vietā un ej prom. Automašīna visus vajadzīgos datus pati nosūta centrālei, kur vadoties no nobraukuma, lietotājam izstāda rēķinu. Eleganti, vai ne?

Turklāt auto aprīkoti arī ar navigācijas sistēmu. Taču nevis ar GPS, bet gan ar GSM (to, kas mobilo telefonu tīkls). Pilsētās, kur starp augstajām mājām GPS satelītu signāls ne vienmēr ir pieejams, GSM navigācija esot precīzāka.

Pateicoties šai vienkāršotajai īres un lietošanas procedūrai, ar vien vairāk cilvēku atsakās no saviem privātajiem auto. Kā apgalvo paši ZipCar, viens zipauto atbrīvo pilsētu no 20 personīgajiem auto. Un tas jau ir kaut kas.

Tā lūk! Būsiet Amerikā - zipojiet :)

P.S. Viņi piedāvā arī normālus auto, nevis tikai zaļas vaboles.

Šļūc tu pa māju, izspūris, saguris, avīze padusē, tējas krūze rokās, kad pēkšņi nu tāāā savajagas... uzspēlēt ping-pongu! Ko lai dara? Ar avīzi sist pa bumbiņu īsti nevar. Ar tējas krūzi tas pats. Aha! Bet tu biji tik gudrs, ka iepriekš jau nopirki PingPong čības! Fiksi norauj čību un tik spēlē, un tik spēlē!

Nu, acīmredzot Japānā tā ir liela problēma, jo tieši tur ir izgudrotas šīs jaukās čībiņas. Par nieka 25 eiro varēsiet tādas dabūt arī sev. Kaut gan, varbūt labāk pamēģiniet ar to avīzi. Jeb grāmatu. Atceraties skolas laikus, kad garajos starpbrīžos ģērbtuvju gaitenī notika lielie pingponga mači? Nevajadzēja ne raketes, ne tīkliņu. Pietika ar fizikas, matemātikas un citām mācību grāmatām.