Auto: Kurš grib Fiat Stilo 1.8
http://www.iauto.lv/article.php?sid=460
Pirmie iespaidi. Šoreiz mājas darbu esmu izpildījis, un jau iepriekš iepazinies ar to kas mani sagaida. Cītīgi biju pētījis bildes un aprakstus, un auto man bija iepaticies. Tikšanās dzīvē šo iespaidu nemainīja. Tieši tāds viņš arī ir. Kā bildēs. Mazliet kantains, mazliet apaļīgs. Aizmugure nedaudz atgādina eksotisko Fiat Multipla. Glīti lukturi, stilīgi spoguļi. Kāpjam iekšā. Šeit gan vairs nevalda tāda konsekvence kā ārpusē. Ja priekšējais panelis ir taisnās, ģeometriski precīzās līnijās, tad durvis un viduskonsole ir ļoti locītās, apaļīgās formās. Ne tik ļoti lai interjeru kopumā nosauktu par eklektisku, bet vismaz manās acīs šie stili mazliet konfliktē. Sēdekļi un durvis tapsētas ar zilu samtainu audumu. Stūre ļoti glīta, bet mazliet tāda izpūsta uz āru, un ar tādu kā vāku, kas ir arī signāltaures slēdzis. Vidū spoža Fiat emblēma. Viss tieši tā kā biju gaidījis. Tieši tā kā bildēs. Praktiski nekādu pārsteigumu.
What's in the Box*. 2002. gada Fiat Stilo 1.8 16v 133Zs. Aprīkojums DYNAMIC, kas ietver bāzes komplektāciju (elektriskie logu pacēlāji, elektriski regulējami spoguļi, centrālā atslēga, kāju gaismiņa priekšējās durvīs, divu režīmu stūres pastiprinātājs, augstumā/dziļumā regulējama stūre, borta dators, augstumā regulējams vadītāja sēdeklis, atvilktnes zem priekšējiem sēdekļiem, multifunkcionāls displejs, gaisa kondicionieris – šeit divjoslu klimata kontrole, ABS, EBD (bremzēšanas spēka sadalīšana), 6 gaisa spilveni, integrētais radio) plus bīdāmi aizmugures sēdekļi, nolokāms pasažiera sēdeklis (ar galdiņa virsmu), vidējais elkoņu balsts gan priekšā, gan aizmugurē, apgaismoti spoguļi saulessargos, pelnutrauks aizmugurē, elektriskie logu pacēlāji aizmugurē (es gan tādus tur neatradu, drukaskļūda bukletā?), tālvadības pults (centrālā atslēga, bagāžnieks), ESP pretbuksēšanas sistēma. Vēl šeit kā papildaprīkojums ir divjoslu klimatkontrole, ar ādu apvilka stūre un ātrumpārslēgs, un lietie riteņu diski.
Cena jaunam 10000Ls. Bāzes versija sākot no 7000Ls.
* - „Kas ir kastē/iepakojumā”, šeit – komplektācija.
Braucam. Esmu iekšā. Kaut kas nav labi. Itkā viss ir ērti aizsniedzams, vietas pietiek, bet kautkas tomēr... ahā! Sapratu. Es sēžu trolejbusā! Sajūta tāda, ļoti augsts sēdeklis, pat nolaists zemākajā stāvoklī. Šķiet tūliņ man kašķīga pensionāre pieprasīs biļeti. Bet tomēr viss ir diezgan ērti izvietots. Es visu labi redzu, visu varu aizsniegt. Mazliet samulstu, jo sākotnēji tik neērtā sēdēšana izrādās ļoti ērta un praktiska.
Aizdedzes atslēga atvāžamā, vai tas tagad Fiat koncernā ir standarts? Protams, patīkami. Vēl ērtāk būtu ja ar to pašu varētu darbināt signalizāciju, nebūtu jākabina klāt lieks breloks. Labi, lai tā būda rūc, jādarbina motors. Pielec smuki, bet ar tādu mazliet jocīgu troksni, tā kā pīkstienu, tā kā šņācienu. Bet vairāk nekas, rūc klusi un mierīgi. Visapkārt pogas un kloķīši iedegas oranžā krāsā, ieslēdzas radio, un pīkstiens ar uzrakstu uz displeja mani brīdina „Danger of Ice”. Vai nu ir tik traki, ka danger? Ak, jā, tie taču tomēr ir itāļi, kam laikam tiešām trakoti bail no ledus. Man nav, bet paldies par brīdinājumu. Sāku apskatīt kas te ir kas. Vispirms jau jāķeras klāt klimata sistēmai, jo aukstums ir nežēlīgs, auto displejā saka savu minējumu par -10C, es gan dotu vairāk. Abās pusēs paliels grozāms kloķis temperatūras regulēšanai. Uzgriežu abās pusēs maksimālo iespējamo (32C), un sistēma pārslēdzas kautkādā automātiskajā režīmā. Nu ja tā varēs ātrāk piesildīt salonu, tad labi, bet citādi, man nepatīk, ka kautkas notiek bez manas ziņas. Es tomēr gribu būt noteicējs par to kur un kā pūš. Paspaidu vēl pogas, gaisa padevi uz augšu, uz leju, ventilatora ātrumu, kautkā īsti nesaprotos es ar to sistēmu, un atstāju tomēr automātiskajā režīmā. Kas vēl te labs ir? Radio, iebūvētais, ar daudz lielām un tiešām ērtām pogām, ar vienu lielu grozāmo skaļuma pogu tieši pa vidu. Grozīt to ir ērti un viegli, bet kā vēlāk braucot atklāju, pārāk viegli to var nospiest, tā izslēdzot radio pavisam. Reizēm tas ir ļoti kaitinoši, ja mīļoto dziesmu gribas pagriezt skaļāk, bet sanāk izslēgt. Diemžēl kompaktdisku atskaņotāja nav. Tikai kasetes. Manuprāt, sen jau vajadzēja arī bāzes versijā iekļaut CD spēlētāju, jo, ja reiz es varu atļauties jaunu auto, tad varu atļauties arī kompaktdiskus.
Borta dators. Kautkur es to jau esmu redzējis (skat. Aprakstu par Alfa Romeo 147). Radio RDS dati dublējas uz LCD ekrāna starp mērinstrumentiem, turpat arī cita svarīga informācija. Vadība tā pati vienkārša „+”,„-” un „mode”, arī izvēlne pazīstama, tikai interfeiss mazliet savādāks. Neko interesantāku par radio neatradu, tāpēc atstāju to uz displeja.
Jāsāk braukt. Pedāļi spiežas mīksti, bet man nepatīk sajūga milzīgais gājiens. Nepietiek ar pēdas locīšanu, to spiežot jāceļ visa kāja. Tas nav pārāk ērti, tāpēc, vēlāk iemanījos līdz galam neatlaist pedāli, lai pilsētā mīcoties būtu vieglāk. Stūre griežas viegli, motoru dzird tikai ļoti sparīgi uzminot. Gaita stabila, klusa, bet diezgan mīksta. Biju gaidījis, ka būs cietāka, bet laikam jau kompaktklase ir izaugusi, un gaitu aizguvusi no lielākiem auto. Bet, šis tomēr ir piecdurvju ģimenes auto, ja gribam justies jauni un aktīvi, jāizvēlas trisdurvju versija. Pārnesumi pārslēdzas viegli, praktiski nekādu adaptāciju neprasa. Ātrumu uzņem vienmērīgi, un drīz jau arī sāk pīkstēt ātruma ierobežojuma signāls. Uzliku to uz 70kmh. Bet atšķirīgā no Alfas, Fiatiņš, diezgan uzstājīgi pieprasa man samazināt ātrumu „REDUCE SPEED”. Atļaujos to ignorēt, kamēr apnīk arī viņam, un paliek tikai degoša dzeltena brīdinājuma lampiņa. Apkārt viss tāds mierīgs, turpinu rāmā gaitā uz priekšu, pieripoju pie luksofora. Sarkanais, dzeltenais, nu lab’, pamēģināšu ar, ko tad viņš var. Zaļais, starts! Pirmais, otrais, oho, jau mani brīdina par ātruma pārsniegšanu, un jau klāt nākamais luksofors. Kas tad tas bija? Tiešām tas pats lempīgais ģimenes auto? Nu ja, biju aizmirsis, ka šeit tomēr slēpjas 1.8l motoriņš ar 133 zirgiem, kas 1300kg smagajam auto ir diezgan daudz. Raķete tā nav, uz dragrace sacīkstēm arī nepretendē, bet ikdienā, garantē ātru un drošu apdzīšanu. Ļauj arī nedaudz pakaifot, sestdienas vakarā steidzoties uz mājām. Tākā steigas vēl nav, nolemju aizbraukt uz krasta ielas LIDO. Braucu no centra puses pa krasta ielu, braucu pa kreiso malējo, jo pārējās aizņemtas. Atkal deg ātruma ierobežotāja lampiņa, pārsniedzu atļauto, braucu ar 80+ kmh. Aizmugurē, zibinot tālās gaismas, cieši piebrauc kāds Volvo, laikam jau kāds lepnums neļauj vilkties aiz fiatiņa. Nekā, sorry vecīt, neskriešu es ātrāk, baidos no iespējamā radara pie Toyota centra. Pēc pāris mirkļiem ir nedaudz atbrīvojusies vidējā josla, Volvo to, protams, steidz izmantot, un apdzen mani. Esmu to piedzīvojis agrāk, tāpēc laicīgi sagatavojos bremzēt. Un protams, Volvo aizlec man priekšā un strauji bremzē. Nekā vecīt! Pazīstu es tādus, esmu gatavs taviem trikiem, un sabremzējos ar pietiekošu distanci. Aizbraucam tālāk, katrs savu ceļu, bet vismaz man paliek pārdomas. Ko tas cilvēks domā lielā ātrumā uz slidena ceļa apzināti radot avārijas situāciju? Vai ambīcijas, ka vecs volvo ir daudzkārt pārāks pat par jaunu Fiatu ir tik milzīgas, ka nerūp ne sava, ne citu drošība? Ja notiktu sadursme, noteikti par vainīgu atzītu mani, bet cietējs jau būtu arī viņš. Un ja reiz varēja atļauties tādus pigorus, tad jau arī steiga laikam nebija tik liela. Domīgās noskaņas uzturēšanai izrādās, ka arī LIDO nav brīvu vietu, tāpēc braucu vien mājās.
Svētdienas rīts, auksts pēc vella. Arī Stilo, jūtas nosalis, un pielec pēc neilgas domāšanas. Autostāvvietas serpentīnus Stilo neveic tik labi kā pierasts, bet apmierinoši. Apgriešanās diametrs 11.1m, gandrīz labs šāda izmēra automašīnai. Bet ir viena lieta, kas ir izcila, tas ir stūres pastiprinātājs CITY režīmā. Stūre grozāma fantastiski viegli, šķiet to var pagriezt stiprāk uzklepojot. Ideāls risinājums parkojoties vai lavierējot pa mazām ieliņām. Turklāt tas automātiski atslēdzas, kad ātrums pārsniedz 70kmh. Protams, raiti braucot šāds pastiprinātāja režīms nav patīkams, jo praktiski nav jūtama saikne ar ceļu.
Tā braucot pa pilsētu mani pēkšņi iztraucēja borta datora brīdinājuma signāls. Jutos pārsteigts, jo ātrumu es nepārsniedzu, ko viņš īsti grib? Lasu paziņojumu ekrānā „AIRBAG FAILURE”. Kas tas? Ko man tagad darīt? Viss pārējais itkā darbojas. Pēc neilga brīža atkal signāls, bet paziņojums ekrānā jau ir mainījies „AIRBAG FAILURE STOP ENGINE”. Laikam nopietna problēma, paklausu un apstājos. Izslēdzu motoru, pagaidu brītiņu, slēdzu atpakaļ. „CHECKING... CHECK OK”, nu ja OK tad OK, braucu tālāk. Pēc pāris minūtēm atkal tas pats. Apstājos, izslēdzu, iedarbinu, braucu tālāk. Atkal tas pats. Viss, man apnika, ignorēju viņa pavēles un turpinu braukt. Pēc kādām minūtēm desmit viņš vai nu pagura, vai saprata, ka esmu pārāk spītīgs, un padevās, atslēdza savus paziņojumus. Vai dators būtu apslimis? Jeb tiešām problēmas ar gaisa spilvenu? Manuprāt, tomēr pusgadu vecai (jaunai) mašīnai nevajadzēja tā darīt.
Joprojām turpinu cīņu ar klimata kontroli. Nesaprotu es viņa automātiskos režīmus, nesaprotu kāpēc reizēm arī no manuālā režīma viņš kautko pārslēdz. Auto sagādā vēl vairākas neskaidrības. Piemēram, kam īsti ir nepieciešams bīdāms aizmugurējais sēdeklis, ja bagāžas telpu tas palielina ļoti nedaudz, bet iesēsties aizmugures sēdeklī var vairs tikai ļoti mazi cilvēciņi vai bērni. Kāpēc bagāžas nodalījumu nevar atvērt no salona, ja šāda iespēja ir pat bāzes versijas Punto. Kāpēc aizmugures sēdekļi ir tik plakani kā skolas sols, bet tomēr tajos iemontēts izbīdāms roku balsts ar glāžu turētājiem. Kāpēc sēdekļu un durvju apšuvums ir no tik mīksta auduma, kurš krunkojās, un vietām sāk mazliet dilt. Kāpēc ārējie atpakaļskata spoguļi nevarēja būt augstāki, ja reiz ir tik plati. Sanāk tāds filozofisks auto, ļoti daudz pārdomu.
Bet varbūt nav tik traki? Augstais sēdeklis, kas man sākumā likās neērts, nu jau šķiet ļoti labs, perfekti piemērots, pārredzamība ir teicama, visapkārt lieli logi, motors klausa labi, arī patēriņš nav tik slikts, ap 8.5l uz 100 km. Bukletā rakstīts, ka pilsētā auto tērē 11.1l, bet uz šosejas 6.2l. Tātad ļoti labi iekļaujas normā.
Klāt atkal pirmdiena, vedu auto atpakaļ uz salonu. Baudu mūziku un motora jaudu, bet liekus līkumus mest neprasās. Atslēgas atdotas, dokumenti parakstīti. Viss. Ciao stilīgais!
Atgriežos savā vecajā labajā auto. Braucu prom. Jūtos nedaudz skumji. Tikai nezinu īsti kāpēc. Vai tāpēc, ka jāšķiras no jaunā auto, vai tāpēc, ka tas mani nesajūsmināja un nepārliecināja. Varbūt vienkārši neesmu izgulējies...
Vērtējums: Ērta, ietilpīga, praktiska, pietiekoši jaudīga automašīna; ar daudz dažādām noderīgām un ne tik noderīgām papildfunkcijām; ar apmierinošu dinamiku un degvielas patēriņu. Bet kam? Nekādi nevaru izdomāt, kam šis auto būtu piemērots. Aktīvam jaunietim viņš ir par tūļīgu. Ģimenei – neesmu drošs, jo ģimenei, vismaz es, gribētu kautko omulīgāku, kautko kas vairāk piesaista, nevis vienkārši ir ērts un praktisks. Kādam firmas darbiniekam, iespējams, ka viņš ir vai nu par dārgu vai nepietiekoši prestižs. Hansa pensijas omīte diezvai tiktu galā kaut ar pusi no iespējām ko dod šis auto. Nezinu. Nesaprotu. Mans ieteikums – testējiet un pārbaudiet paši!
Par:
- Salona ietilpība;
- Motora jauda un patēriņš;
- Aprīkojums;
- Stūres pastiprinātāja CITY režīms.
Pret:
- cena;
- sēdekļu apšuvumu kvalitāte, durvju plastmasas apšuvuma kvalitāte;
- Problēmas (neskaidrības) borta datora darbībā;
- Nenosakāma mērķauditorija.
I.M.Jealousy
Paldies Auto Torino
www.autotorino.lv
Pirmie iespaidi. Šoreiz mājas darbu esmu izpildījis, un jau iepriekš iepazinies ar to kas mani sagaida. Cītīgi biju pētījis bildes un aprakstus, un auto man bija iepaticies. Tikšanās dzīvē šo iespaidu nemainīja. Tieši tāds viņš arī ir. Kā bildēs. Mazliet kantains, mazliet apaļīgs. Aizmugure nedaudz atgādina eksotisko Fiat Multipla. Glīti lukturi, stilīgi spoguļi. Kāpjam iekšā. Šeit gan vairs nevalda tāda konsekvence kā ārpusē. Ja priekšējais panelis ir taisnās, ģeometriski precīzās līnijās, tad durvis un viduskonsole ir ļoti locītās, apaļīgās formās. Ne tik ļoti lai interjeru kopumā nosauktu par eklektisku, bet vismaz manās acīs šie stili mazliet konfliktē. Sēdekļi un durvis tapsētas ar zilu samtainu audumu. Stūre ļoti glīta, bet mazliet tāda izpūsta uz āru, un ar tādu kā vāku, kas ir arī signāltaures slēdzis. Vidū spoža Fiat emblēma. Viss tieši tā kā biju gaidījis. Tieši tā kā bildēs. Praktiski nekādu pārsteigumu.
What's in the Box*. 2002. gada Fiat Stilo 1.8 16v 133Zs. Aprīkojums DYNAMIC, kas ietver bāzes komplektāciju (elektriskie logu pacēlāji, elektriski regulējami spoguļi, centrālā atslēga, kāju gaismiņa priekšējās durvīs, divu režīmu stūres pastiprinātājs, augstumā/dziļumā regulējama stūre, borta dators, augstumā regulējams vadītāja sēdeklis, atvilktnes zem priekšējiem sēdekļiem, multifunkcionāls displejs, gaisa kondicionieris – šeit divjoslu klimata kontrole, ABS, EBD (bremzēšanas spēka sadalīšana), 6 gaisa spilveni, integrētais radio) plus bīdāmi aizmugures sēdekļi, nolokāms pasažiera sēdeklis (ar galdiņa virsmu), vidējais elkoņu balsts gan priekšā, gan aizmugurē, apgaismoti spoguļi saulessargos, pelnutrauks aizmugurē, elektriskie logu pacēlāji aizmugurē (es gan tādus tur neatradu, drukaskļūda bukletā?), tālvadības pults (centrālā atslēga, bagāžnieks), ESP pretbuksēšanas sistēma. Vēl šeit kā papildaprīkojums ir divjoslu klimatkontrole, ar ādu apvilka stūre un ātrumpārslēgs, un lietie riteņu diski.
Cena jaunam 10000Ls. Bāzes versija sākot no 7000Ls.
* - „Kas ir kastē/iepakojumā”, šeit – komplektācija.
Braucam. Esmu iekšā. Kaut kas nav labi. Itkā viss ir ērti aizsniedzams, vietas pietiek, bet kautkas tomēr... ahā! Sapratu. Es sēžu trolejbusā! Sajūta tāda, ļoti augsts sēdeklis, pat nolaists zemākajā stāvoklī. Šķiet tūliņ man kašķīga pensionāre pieprasīs biļeti. Bet tomēr viss ir diezgan ērti izvietots. Es visu labi redzu, visu varu aizsniegt. Mazliet samulstu, jo sākotnēji tik neērtā sēdēšana izrādās ļoti ērta un praktiska.
Aizdedzes atslēga atvāžamā, vai tas tagad Fiat koncernā ir standarts? Protams, patīkami. Vēl ērtāk būtu ja ar to pašu varētu darbināt signalizāciju, nebūtu jākabina klāt lieks breloks. Labi, lai tā būda rūc, jādarbina motors. Pielec smuki, bet ar tādu mazliet jocīgu troksni, tā kā pīkstienu, tā kā šņācienu. Bet vairāk nekas, rūc klusi un mierīgi. Visapkārt pogas un kloķīši iedegas oranžā krāsā, ieslēdzas radio, un pīkstiens ar uzrakstu uz displeja mani brīdina „Danger of Ice”. Vai nu ir tik traki, ka danger? Ak, jā, tie taču tomēr ir itāļi, kam laikam tiešām trakoti bail no ledus. Man nav, bet paldies par brīdinājumu. Sāku apskatīt kas te ir kas. Vispirms jau jāķeras klāt klimata sistēmai, jo aukstums ir nežēlīgs, auto displejā saka savu minējumu par -10C, es gan dotu vairāk. Abās pusēs paliels grozāms kloķis temperatūras regulēšanai. Uzgriežu abās pusēs maksimālo iespējamo (32C), un sistēma pārslēdzas kautkādā automātiskajā režīmā. Nu ja tā varēs ātrāk piesildīt salonu, tad labi, bet citādi, man nepatīk, ka kautkas notiek bez manas ziņas. Es tomēr gribu būt noteicējs par to kur un kā pūš. Paspaidu vēl pogas, gaisa padevi uz augšu, uz leju, ventilatora ātrumu, kautkā īsti nesaprotos es ar to sistēmu, un atstāju tomēr automātiskajā režīmā. Kas vēl te labs ir? Radio, iebūvētais, ar daudz lielām un tiešām ērtām pogām, ar vienu lielu grozāmo skaļuma pogu tieši pa vidu. Grozīt to ir ērti un viegli, bet kā vēlāk braucot atklāju, pārāk viegli to var nospiest, tā izslēdzot radio pavisam. Reizēm tas ir ļoti kaitinoši, ja mīļoto dziesmu gribas pagriezt skaļāk, bet sanāk izslēgt. Diemžēl kompaktdisku atskaņotāja nav. Tikai kasetes. Manuprāt, sen jau vajadzēja arī bāzes versijā iekļaut CD spēlētāju, jo, ja reiz es varu atļauties jaunu auto, tad varu atļauties arī kompaktdiskus.
Borta dators. Kautkur es to jau esmu redzējis (skat. Aprakstu par Alfa Romeo 147). Radio RDS dati dublējas uz LCD ekrāna starp mērinstrumentiem, turpat arī cita svarīga informācija. Vadība tā pati vienkārša „+”,„-” un „mode”, arī izvēlne pazīstama, tikai interfeiss mazliet savādāks. Neko interesantāku par radio neatradu, tāpēc atstāju to uz displeja.
Jāsāk braukt. Pedāļi spiežas mīksti, bet man nepatīk sajūga milzīgais gājiens. Nepietiek ar pēdas locīšanu, to spiežot jāceļ visa kāja. Tas nav pārāk ērti, tāpēc, vēlāk iemanījos līdz galam neatlaist pedāli, lai pilsētā mīcoties būtu vieglāk. Stūre griežas viegli, motoru dzird tikai ļoti sparīgi uzminot. Gaita stabila, klusa, bet diezgan mīksta. Biju gaidījis, ka būs cietāka, bet laikam jau kompaktklase ir izaugusi, un gaitu aizguvusi no lielākiem auto. Bet, šis tomēr ir piecdurvju ģimenes auto, ja gribam justies jauni un aktīvi, jāizvēlas trisdurvju versija. Pārnesumi pārslēdzas viegli, praktiski nekādu adaptāciju neprasa. Ātrumu uzņem vienmērīgi, un drīz jau arī sāk pīkstēt ātruma ierobežojuma signāls. Uzliku to uz 70kmh. Bet atšķirīgā no Alfas, Fiatiņš, diezgan uzstājīgi pieprasa man samazināt ātrumu „REDUCE SPEED”. Atļaujos to ignorēt, kamēr apnīk arī viņam, un paliek tikai degoša dzeltena brīdinājuma lampiņa. Apkārt viss tāds mierīgs, turpinu rāmā gaitā uz priekšu, pieripoju pie luksofora. Sarkanais, dzeltenais, nu lab’, pamēģināšu ar, ko tad viņš var. Zaļais, starts! Pirmais, otrais, oho, jau mani brīdina par ātruma pārsniegšanu, un jau klāt nākamais luksofors. Kas tad tas bija? Tiešām tas pats lempīgais ģimenes auto? Nu ja, biju aizmirsis, ka šeit tomēr slēpjas 1.8l motoriņš ar 133 zirgiem, kas 1300kg smagajam auto ir diezgan daudz. Raķete tā nav, uz dragrace sacīkstēm arī nepretendē, bet ikdienā, garantē ātru un drošu apdzīšanu. Ļauj arī nedaudz pakaifot, sestdienas vakarā steidzoties uz mājām. Tākā steigas vēl nav, nolemju aizbraukt uz krasta ielas LIDO. Braucu no centra puses pa krasta ielu, braucu pa kreiso malējo, jo pārējās aizņemtas. Atkal deg ātruma ierobežotāja lampiņa, pārsniedzu atļauto, braucu ar 80+ kmh. Aizmugurē, zibinot tālās gaismas, cieši piebrauc kāds Volvo, laikam jau kāds lepnums neļauj vilkties aiz fiatiņa. Nekā, sorry vecīt, neskriešu es ātrāk, baidos no iespējamā radara pie Toyota centra. Pēc pāris mirkļiem ir nedaudz atbrīvojusies vidējā josla, Volvo to, protams, steidz izmantot, un apdzen mani. Esmu to piedzīvojis agrāk, tāpēc laicīgi sagatavojos bremzēt. Un protams, Volvo aizlec man priekšā un strauji bremzē. Nekā vecīt! Pazīstu es tādus, esmu gatavs taviem trikiem, un sabremzējos ar pietiekošu distanci. Aizbraucam tālāk, katrs savu ceļu, bet vismaz man paliek pārdomas. Ko tas cilvēks domā lielā ātrumā uz slidena ceļa apzināti radot avārijas situāciju? Vai ambīcijas, ka vecs volvo ir daudzkārt pārāks pat par jaunu Fiatu ir tik milzīgas, ka nerūp ne sava, ne citu drošība? Ja notiktu sadursme, noteikti par vainīgu atzītu mani, bet cietējs jau būtu arī viņš. Un ja reiz varēja atļauties tādus pigorus, tad jau arī steiga laikam nebija tik liela. Domīgās noskaņas uzturēšanai izrādās, ka arī LIDO nav brīvu vietu, tāpēc braucu vien mājās.
Svētdienas rīts, auksts pēc vella. Arī Stilo, jūtas nosalis, un pielec pēc neilgas domāšanas. Autostāvvietas serpentīnus Stilo neveic tik labi kā pierasts, bet apmierinoši. Apgriešanās diametrs 11.1m, gandrīz labs šāda izmēra automašīnai. Bet ir viena lieta, kas ir izcila, tas ir stūres pastiprinātājs CITY režīmā. Stūre grozāma fantastiski viegli, šķiet to var pagriezt stiprāk uzklepojot. Ideāls risinājums parkojoties vai lavierējot pa mazām ieliņām. Turklāt tas automātiski atslēdzas, kad ātrums pārsniedz 70kmh. Protams, raiti braucot šāds pastiprinātāja režīms nav patīkams, jo praktiski nav jūtama saikne ar ceļu.
Tā braucot pa pilsētu mani pēkšņi iztraucēja borta datora brīdinājuma signāls. Jutos pārsteigts, jo ātrumu es nepārsniedzu, ko viņš īsti grib? Lasu paziņojumu ekrānā „AIRBAG FAILURE”. Kas tas? Ko man tagad darīt? Viss pārējais itkā darbojas. Pēc neilga brīža atkal signāls, bet paziņojums ekrānā jau ir mainījies „AIRBAG FAILURE STOP ENGINE”. Laikam nopietna problēma, paklausu un apstājos. Izslēdzu motoru, pagaidu brītiņu, slēdzu atpakaļ. „CHECKING... CHECK OK”, nu ja OK tad OK, braucu tālāk. Pēc pāris minūtēm atkal tas pats. Apstājos, izslēdzu, iedarbinu, braucu tālāk. Atkal tas pats. Viss, man apnika, ignorēju viņa pavēles un turpinu braukt. Pēc kādām minūtēm desmit viņš vai nu pagura, vai saprata, ka esmu pārāk spītīgs, un padevās, atslēdza savus paziņojumus. Vai dators būtu apslimis? Jeb tiešām problēmas ar gaisa spilvenu? Manuprāt, tomēr pusgadu vecai (jaunai) mašīnai nevajadzēja tā darīt.
Joprojām turpinu cīņu ar klimata kontroli. Nesaprotu es viņa automātiskos režīmus, nesaprotu kāpēc reizēm arī no manuālā režīma viņš kautko pārslēdz. Auto sagādā vēl vairākas neskaidrības. Piemēram, kam īsti ir nepieciešams bīdāms aizmugurējais sēdeklis, ja bagāžas telpu tas palielina ļoti nedaudz, bet iesēsties aizmugures sēdeklī var vairs tikai ļoti mazi cilvēciņi vai bērni. Kāpēc bagāžas nodalījumu nevar atvērt no salona, ja šāda iespēja ir pat bāzes versijas Punto. Kāpēc aizmugures sēdekļi ir tik plakani kā skolas sols, bet tomēr tajos iemontēts izbīdāms roku balsts ar glāžu turētājiem. Kāpēc sēdekļu un durvju apšuvums ir no tik mīksta auduma, kurš krunkojās, un vietām sāk mazliet dilt. Kāpēc ārējie atpakaļskata spoguļi nevarēja būt augstāki, ja reiz ir tik plati. Sanāk tāds filozofisks auto, ļoti daudz pārdomu.
Bet varbūt nav tik traki? Augstais sēdeklis, kas man sākumā likās neērts, nu jau šķiet ļoti labs, perfekti piemērots, pārredzamība ir teicama, visapkārt lieli logi, motors klausa labi, arī patēriņš nav tik slikts, ap 8.5l uz 100 km. Bukletā rakstīts, ka pilsētā auto tērē 11.1l, bet uz šosejas 6.2l. Tātad ļoti labi iekļaujas normā.
Klāt atkal pirmdiena, vedu auto atpakaļ uz salonu. Baudu mūziku un motora jaudu, bet liekus līkumus mest neprasās. Atslēgas atdotas, dokumenti parakstīti. Viss. Ciao stilīgais!
Atgriežos savā vecajā labajā auto. Braucu prom. Jūtos nedaudz skumji. Tikai nezinu īsti kāpēc. Vai tāpēc, ka jāšķiras no jaunā auto, vai tāpēc, ka tas mani nesajūsmināja un nepārliecināja. Varbūt vienkārši neesmu izgulējies...
Vērtējums: Ērta, ietilpīga, praktiska, pietiekoši jaudīga automašīna; ar daudz dažādām noderīgām un ne tik noderīgām papildfunkcijām; ar apmierinošu dinamiku un degvielas patēriņu. Bet kam? Nekādi nevaru izdomāt, kam šis auto būtu piemērots. Aktīvam jaunietim viņš ir par tūļīgu. Ģimenei – neesmu drošs, jo ģimenei, vismaz es, gribētu kautko omulīgāku, kautko kas vairāk piesaista, nevis vienkārši ir ērts un praktisks. Kādam firmas darbiniekam, iespējams, ka viņš ir vai nu par dārgu vai nepietiekoši prestižs. Hansa pensijas omīte diezvai tiktu galā kaut ar pusi no iespējām ko dod šis auto. Nezinu. Nesaprotu. Mans ieteikums – testējiet un pārbaudiet paši!
Par:
- Salona ietilpība;
- Motora jauda un patēriņš;
- Aprīkojums;
- Stūres pastiprinātāja CITY režīms.
Pret:
- cena;
- sēdekļu apšuvumu kvalitāte, durvju plastmasas apšuvuma kvalitāte;
- Problēmas (neskaidrības) borta datora darbībā;
- Nenosakāma mērķauditorija.
I.M.Jealousy
Paldies Auto Torino
www.autotorino.lv
hello