Nevienmēr pajūk.
Jāpārdzīvo tas mēnesis, un nedrīkst likties mierā. Protams, ja tas nav skaidri, atklātā tekstā, pateikts.

P. S. Skat, es ar' esmu spējīga kaut ko kaut cik optimistisku pateikt. Dīvaini.

(Reply to this) (Thread)

o jaa.. es biju shokaa :) patikamaa protams, vispaar tu mani uzmundrini

bet es jau taa esmu pietiekami uzbaaziiga.. pat paaraak

(Reply to this) (Parent)

Tad ieturi nelielu pauzi. Bet nelielu. Un vispār, ne no vienas Tevis, tas viss ir atkarīgs.

tieshi taa - sevi jau nu chista nevar un nekaadaa gadiijumaa nevajag vainot pie taa visa...

bet ko citu? nav jau izveeles

Tev ir visa atlikusī pasaule ko vainot, tikai izvēlies.

es pat otru personu nevainoju, kur nu visu pasauli.. jo reaali visiem jau ir labi, ja nav labi - taatad es esmu pie kkaa vainiiga, jo man tachu nav labi, un tas ir tapeec, ka es neesu riktiiga, nevis visa pasaule.. laikam esmu vnk pieradusi taa domaat

Nu, ja... es jau ar' tā domāju. Vnk patīk dot "gudrus" padomus, tipa es kaut ko jēgtu no tās sasodītās dzīves.

jaa, taa arii es parasti daru.. un shkjiet, mees visi - bet taa jau ir, ka neviens jau iisti otram nevar paliidzeet, tas var izdoties tikai tad ja ir pilniigi vienaadaa situaacijaa, jo nekad neviens liidz galam tevi nesapratiis.. var saprast tikai tik, cik pats juuties taa, tas ir traki - jo izkulties pasham tas ir visgruutaakais, jo vajag kaadu, kas pagruuzh uz vajadziigo pusi, kas izvelk