| Socionika |
5. Okt 2008|19:15 |
Un es atkal esmu kā noburta ar personībām, tipiem un savstarpējām attiecībām. 100 jautājumu, dažas atbildes un apjausma, ka neko nesaprotu - ka nesaprotu sevi, bet paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) platformene , ka tomēr neļauj man šaubīties, jo šādi sīkumi bieži vien liekas svarīgi, kā atkarības, kurās bieži un ātri ieslīkstu. Jā, kas gan to varēja iedomāties, ka par sevi nevar spriest neko - pildot testu, šaubījos es tā daru, tikpat labi nē utt. bet jūs - nē, tu esi tas, tad sāc domāt - Jā! Paldies.
Saruna ar mammu:
- esmu loģiska
- šaubos
- pieskaitīju sevi pie racionālā
- nekādā gadījumā
(jā, tur bija tas pats, ko teici tu par ballītēm, ha, uztvēru)
Šī saruna bija tāda pati kā pirms pāris mēnešiem par manu matu struktūru:
- lokaini
- nekādā gadījumā, taisni 100%
(nesaprotu, bet kopš tā laika viņi vispār nelokojas, bet varu saderēt, ka agrāk biju pamanījusi vilnīšus, absurds)
Nu vot, es ceru, ka viss šis neietekmēs manu turpmāko rīcību, bet ja ietekmēs, tad uz labo, cerams.
|
|