| Mehāniskā apelsīna domas |
[26. Jun 2008|22:33] |
|
Un kas mums ir šis dzēriens, kas aizved Tevi tālu tālu tālu prom no šīs ļaunās un reālās pasaules uz T O V A L S T I, kur var redzēt Dievu un visus Viņa eņģeļus, etc. ? |
|
|
| |
[26. Jun 2008|23:08] |
Pirms pāris gadiem man bija doma par mūri, kas ir jāuzceļ, lai būtu ērtāk dzīvot (ideja nebija par drošību un tamlīdzīgiem sūdiem, bet gan par mēģinājumu saglabāt emocionālu vājumu, nesaēdot sevi no iekšas, kā arī par pasaules virspusēju uztveršanu, nelaižot visus šos draņķus savā galvā, sirdī, jebkur citur..).
Un šodien iedomājos, ka pamati varbūt ir jau ielikti, neapzināti un nevainīgi. Pagaidām. |
|
|
| Pilnīgs bērns. |
[26. Jun 2008|23:16] |
|
Vienīgā bērnišķīgā doma, kas dzīvo šai mirklī - Piekāst! Piekāst visu! Piekāst visu un aizlaisties! Divvientulībā ar sevi un riteni mīties pretī nekam, bez idejas, bez motivācijas, bez mērķa, bez laika izjūtas atgriezties. Tik ļoti nekam nav jēgas, tik ļoti šis brīdis ir nekāds, tik ļoti man ir piekāst. Un, ja rīt es spēšu savu slinko pakaļu aizvilkt uz nekurieni, būs svētki. Aleksis pieauga savos 18, man savos 19 šis standarts galvā ir izsaucis īsavienojumu, ka vienīgais variants ir neļaut visam ritēt kā tagad, jo tam nav jēgas. Šis brīdis ir nekāds un man ir vienalga - gulēt, vai blenzt ekrānā, vai arī rakstīt te savus slimos murgus - es varu kaut visu nakti, vienalga. |
|
|