| Pilnīgs bērns. |
26. Jun 2008|23:16 |
|
Vienīgā bērnišķīgā doma, kas dzīvo šai mirklī - Piekāst! Piekāst visu! Piekāst visu un aizlaisties! Divvientulībā ar sevi un riteni mīties pretī nekam, bez idejas, bez motivācijas, bez mērķa, bez laika izjūtas atgriezties. Tik ļoti nekam nav jēgas, tik ļoti šis brīdis ir nekāds, tik ļoti man ir piekāst. Un, ja rīt es spēšu savu slinko pakaļu aizvilkt uz nekurieni, būs svētki. Aleksis pieauga savos 18, man savos 19 šis standarts galvā ir izsaucis īsavienojumu, ka vienīgais variants ir neļaut visam ritēt kā tagad, jo tam nav jēgas. Šis brīdis ir nekāds un man ir vienalga - gulēt, vai blenzt ekrānā, vai arī rakstīt te savus slimos murgus - es varu kaut visu nakti, vienalga. |
|