Skanot Ludvigam, akciju sabiedrības Pasažieru vilciens vagonā starp satciju Pļaviņas un staciju Ozolsala mani sargā mana ēna, piesaistīta grīdai, un lietusmētelis, iekārts blakus logam.
Sekos dažu nogurušo, tostarp apkalpes un vilciena, protams, arī mans galamērķis.
Konduktore, drīzāk Hārons nekā Hermejs, savāc atkritumus.
Lūdzu atbrīvojiet vagonu! es izmetu biļeti, kas tagad izskatās nožēlojami kā plaksteris, noplēsts no netīra pušuma, un mana pasažiera eksistence apraujas un es atkal kļūstu par cilvēku ar četrām atslēgām saišķī un trim četrām dzīves vietām, starp kurām apjukt.
Sekos dažu nogurušo, tostarp apkalpes un vilciena, protams, arī mans galamērķis.
Konduktore, drīzāk Hārons nekā Hermejs, savāc atkritumus.
Lūdzu atbrīvojiet vagonu! es izmetu biļeti, kas tagad izskatās nožēlojami kā plaksteris, noplēsts no netīra pušuma, un mana pasažiera eksistence apraujas un es atkal kļūstu par cilvēku ar četrām atslēgām saišķī un trim četrām dzīves vietām, starp kurām apjukt.
mūzika: |
32. piano sonata in C, o.p. 111 - II Arietta - Adaggio |