Tava laimīgākā diena?

2009. gada 22. Maijs

Tava sliktākā nakts?

2009.gada nakts no 22. uz 23.augustu

Tātad. Sestdiena sākās normāli. Viss bija forši. Satikāmies stacijā un viņš pateica vien klusu ''čau''. Nodomāju "nu labi, gan jau". Vilciens bija pārpārēm pārpildīts. Ar visām savām smagajām somām stāvējām kājās un smējāmies par stulbiem jokiem. Kas tik tur nebija līdz. Bet matracis bija caurs [par to vēlāk. Nesteigsmies notikumiem pa priekšu]. Ak jā - Jūra un saule. Man pat pierāva. Esmu sarkana. Jūra bija diezgan auksta un mierīga. Bez neviena vilnīša. Kā dīķis. Izpeldējāmies, pastaigājāmies un dzērām negaršīgu džinu. Beigās sākām satusēt arī ar viņiem. Un tad nu sākām. Pa četriem izdzērām vienu vermuta pudeli. Bija garšīgs un L. vienu glāzi izlēja smiltīs. Bet ar to pietika. Viņai bija jautri. Uznāca nesakarīgas smieklu lēkmes. Un man tik ātri izgāja. Jau pēc kādas pusstundas. Viņi mums mācīja dzert. Nu tā - tiešām dzert. N. sāka sist kanti L. Un viņa spēlēja līdzi. Viņai nevajag daudz. Un jā, jautājums "kur tad es"? Man ir tāds pats. Un es domāju, ka es būšu tā, kas būs L. vietā. Un viņa skaitoties mana labākā draudzene, kad guļot man blakus laida ar N. Es domāju, ka nekad ar viņiem vairs nerunāšu. Vienīgais labums no šī pasākuma laikam bija ugunskurs un kā es kārtējo reizi varēju pārliecināties cik ļoti man viņš patīk un cik ļoti maigi un superīgi ir viņa skūpsti. Mēs spēlējām "Patiesība vai Risks". Ōjā. Pagalam veca un neinteresanta spēle. Piekrītu. Viss sākās ar pagalam neinteresantiem jautājieniem. Pēc tam parasta sūkšanās. Un tad jau bija "Novelc viņai kreklu. Skūpsti viņu no vēdera uz augšu". Nekad nebūtu domājusi, ka viņi ir tik samaitāti. Es jau nu toč neesmu tas cilvēks, kas var vnk sieties kādam klāt un darīt tiešām nevajadzīgas lietas. Man vajadzēja atriebību. Vajadzēja, bet es tiešām neko nevarēju izdomāt. Mana galva bija kā spainis. Un tad man piegriezās, ka viņš sūcas ar L. un viņa rokas nepārtraukti atradās kkur pie viņas. Es paziņoju, ka dzirdu visu, ko viņi sačukstas, nosaucu par čabulīšiem un piecēlos un aizgāju uz mūsu telti. Es gan nebiju īsti pārleiecināta, vai L. man sekos, bet tomēr atnāca. Brīnumaini. Es jau gandrīz biju samierinājusies, ka man būs jāsalst vienai. Es nevarēju aizmigt. Viņa gan iemiga ar smaidu sejā. Es gulēju labi, ja 20-30 minūtes. Daži gulēja visu nakti. (doh) Kā jau teicu, viņa stiprā puse ir baudīt mirkli un izlikties, ka nekas nav noticis. Un tieši to viņš darīja no rīta. Viņš domāja, ka nekas nav noticis. Nekas, bet turpināja sieties klāt manai labākajai draudzenei. Es to nevarēju izturēt. L. moka tāda sirdsapziņa. Es jau nu būtu tā, kas tiks tam pāri, bet vai viņa tiks?

ES NEVARU TO CIEST!!!!

Un vēl - viņam taču ir meitene! Un viņa vakar atbrauca. Un man viņas patiesi žēl. Un, protams, ka viņa nezina, ka viņš visos pasākumos laiž ar visām meičām pēc kārtas. Jā, viņa nezin kāds ir N.

KOPSAVILKUMS:

Idiotisks.Viņš sienas klāt Lainei. Es esmu tukša vieta.Viņa meiča vakar atbrauca no kkurienes un man viņas žēl, jo viņš laiž ar visām pēc kārtas. Man nežēlīgi nāk miegs. L. grib vēl vienu šitādu pasākumu ar lielāku dzeršanu. Un es joprojām esmu viņā saķērusies līdz ausīm. Es priecājos, ka teltī bija tik tumšs. Un esmu nonākusi pie secinājuma, ka varētu viņu noturēt pie zemes. Pie manis. Sasodīts.

UN TAGAD: Es skatos viņa mīļāko seriālu un domāju, cik gan viņš ir jauks.

L. saka, ka viņai riebjas tie lielībnieki un plātīzeri, kas visu laiku saka, ka brauks prom un viss. Viņa domā, ka nekur neaizbrauks. Es gan domāju, ka aizbrauks. Ja ne uz reiz tad pēc pusgada gada aizbaruks.

 Mana māte visu laiku saka, ka grib braukt prom. UN es tiešām aizbraukšu. Ja palaimēsies tad jau pēc diviem gadiem. [tas taču ir maz, ko?]

Tādā gadījumā manai labākajai draudzenei es riebjos. -_-

Un tad viņa teica: "bet es ticu, ka jā, tu tiešām aizbrauksi."

 Bet viņai te patīk.

 Es gan vairs nevaru izturēt to lišķību. *uzmet lūpu*

Un ne jau par velti...