Es atveru acis un lūkojos griestos, tad paskatos uz gaismu, kas nāk no logā ieliktās Ziemassvētku zvaigznes rotājuma. Dzeltenīgās spuldzītes majīgi spīd un cenšas radīt omulīgu pirmsvētku noskaņojumu.
Ārā smidzina pelēks lietus. Apkārtne ir nomācoši pelēka un plika. Tumšs decembra rīts, kurš rada nomācošu sajūtu. Novēršos no loga un ieslēdzu radio. Mierīga balss nosauc nākošo klasiskās mūzikas skaņdarbu.
Pie spoguļa noskujos un sakopju sevi dienas gaitām.
Trīs sējumi no kopotajiem rakstiem. Tieši tie darbi, kurus vēl neesmu lasījis! Prātā sarēķināju cenu par šīm grāmatām un izvilku pēdējo banknoti no maka. Es negribēju palaist garām iespēju iegādāties šīs grāmatas. Vēl neesmu nevienā bibliotēkā vai grāmatnīcā redzējis visus šī autora kopotos rakstus. Bet palaist garām sava mīļākā rakstnieka darbus nevēlos. Es neticu, ka izlasēs ir iekļauti paši labākie, tāpēc vienmēr cenšos dabūt visu intresanto autoru kopotos rakstus.
Grāmatas, tik daudz brīnišķīgu gleznu attēlojumi un kaudzēm citu neaizmirstami lielisku autoru garadarbu šeit stāv! Maigi pieskaros vākiem un pašķirstu lapas, apskatu attēlus, izlasu pāris fragmentus un atkal uzmanīgi nolieku vietā. Nevaru atļauties.
Cilvēciski draudzīgs un laipns apsargs norāda:
"Lūdzu, tur ir brīva kase."
"O! Paldies." un es pasmaidu.
Šī pilsēta nav liela.
Tā ir patīkami maza, kad ejot pa parku tevi satiek sens draugs.
Patīkami pasēdējām kafejnīcā pie tējas tasītēm pļāpājot par dzīvi un tās skarbo skaistumu. Mēs smejamies atceroties aizgājušos skolas laikus. Jau gadi pagājuši, kopš vidusskolas beigšanas. Dažādus ceļus un pieredzi esam guvuši, bet aizvien ir patīkami pavadīt kādu mirkli sarunās šajā steidzīgajā pilsētā. Atmiņās un iespaidos grimstot rodas viegli sentimentāla noskaņa. Mums ir kaut kas kopīgs. Senču gaitas un līdzīgā pieredze, attieksme pret notiekošo? Varbūt mēs vienkārši esam novadnieki un tas vieno.