Es šodien vēlos piederēt katoļu ticībai, izjūtu nepieciešamību pēc grēksūdzes. Vai es ko nožēloju?! Gan jā, gan- nē. Nav iespējams nodalīt ko konkrētu, katru manas dzīves mirkli pavada skumja nopūta vai ironisks smaids. Es dzimu grēkā un tas ir ieildzis, to neiztirzāt, nenosodīt un neattaisnot ārpus konteksta. Es tikai vēlos ieslīgt dūmakainā cellē un monologa formā dalīties savā dzīvē ar svešinieku, kura acīs nav jālūkojas, kura fiziskā esamība un morālā pārliecība ir tikai manā apziņā.