Jane_Canta

Izskatu variantus arī ārzemēs.
Maģistrs vadībzinībās.
Angļu valoda - vidēji labā līmenī runāju un rakstu.
Pasniedzējas, projektu vadītājas, lietvedes pieredze.

Man no sestdienas ir 9 puķes un no šodienas - 10. Manā mazajā vienistabas dzīvoklītī.
2 ziedošas orhidejas - tumši violeta un balta.
1 ziedošs vizbulīšu podiņš - tumši zilas.
1 gandrīz ziedošs ziemassvētku kaktus - rozā, piiiiiiiiiiilns ar pumpuriem.
1 neziedoša zila prīmula.
2 kalanhojas - ar vienu nabaga oranžu ziediņu.
1 dekoratīvā nātrene ar sarkanīgi rozā lapām
un vēl pāris puķes kurām nezinu nosaukumus.
Vai nav forši?

Noguļos salonā, liek man uzvilkt, emm, plastmasas biksītes un apgulties. Guļu uz vēdera un domāju, ka vajadzētu beigt domāt, atslābināties un baudīt procesu. Masiere mani apsedz ar segu (paldies dievam, jo bija auksti un neomulīgi plikai tā gulēt). Tad tiek atsegta viena kāja un visā garumā līdz viduklim tā tiek aplieta ar kaut ko siltu un slidenu - šokolāde, eļļa vai sviests - ilgi nevarēju saprast, jo atšķirību nejutu. Pēc ilgas manas kājas glaudīšanas, tā tika ar abrazīvu mitru dvieli notīrīta un tad ķērās klāt otrai kājai, tad mugurai un tad visu no sākumu ķermeņa priekšpusei. Interesanti bija vērot kā masiere mēģināja delikāti apiet intīmās ķermeņa daļas...
Vai es teicu, ka telpa bija auksta un šokolāde silta... iedomājies, cik auksts bija krūtīm, un viņa tik delikāti ar SILTO ŠOKOLĀDI tās apgāja...
Tik uz beigām sāku just šokolādes smaržu un sajūtu - OK, esmu šokolādē!
Par masāžu šo pasākumu būtu grūti saukt, drīzāk tāda šokolādīga visa ķermeņa glaudīšana :P.
Starp citu šokolāde bija salda, bet nebija dikti tumša (domāju ka esmu tumši brūni iezieķēta, bet nekā) - laikam izmantoja kādu piena šokolādi :P
AAA, un par biksītēm, tās šķiet jāvelk ir tikai uz šokolādes masāžu, lai šokolāde nesatecētu kur nevajag :D
Kopumā interesants piedzīvojums.

Šodien māsa brauc ciemos - viena pati.
Ļoti priecājos, divatā ļoti sen laiku neesam pavadījušas. Tagad tik domāju - kā izklaidēt.
Viņas vīrs jau divos pa nakti atsūtīja SMS, lai paskatos priekš māsas kādu masāžu...

Grūti atteikt cilvēkam, kas zina ko grib (šeit domāju, TIEŠĀM ZINA, nevis varētu, gribētu, ja sanāks laika u.tml.)

P.S. Arī pati, tajās retajās reizēs, kad tiešām zinu ko gribu - vienmēr to saņemu.

Skatos programmas un mēģinu izdomāt par ko balsot.
Ziniet mīlīši, neiedziļinās nomelnošanā vai propagandā, bet kas ir raksturīgs:
- lielai daļai tā dēvēto mazo partiju biedri ir tikai ar VIDĒJO izglītību, atsevišķiem ir norādīts amats - rimi pārdevējs, celtnieks u.tml.
- partiju programmas - izņemot pāris partiju - ir uzskatāmi redzams, ka partija nav morāli un reāli gatava darbam - mazāki nodokļi, lielāki pabalsti - vispārēji lozungi, ko mēs dzirdam uz katrām vēlēšanām. Dažiem tādas muļķības sarakstītas, ko varētu izdomāt pat vidusskolnieks.
- LV valdībā nepilsoņiem nav vietas, bet sarakstos to ir gana daudz.
- jābūt pieredzējušiem speciālistiem, ar pieredzi vadošos amatos, kā arī konkrētās darbības nozarēs. Ko tāds būvnieks-inženieris, vai sportists darīs valdībā... nu ko????
- kā arī redzēta politiskā reklāma, sapūderēts vīrietis ar apakšā esošu uzrakstu - solam bezmakas grāmatas skolās utt. Klāt norādīts, ka šis ir kaut kādu poligrāfijas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs. Kā jūs domājat, cik daudz naudiņas viņš grib izdabūt no valsts budžeta, lai viņa uzņēmums varētu nodrošināt bezmaksas grāmatas? (tā ir tik acīmredzama ieinteresētība, ka pilnīgi bail paliek)
Jāizvēlas mazākais ļaunums.
Noteikti jābalso.
Un jāsvītro ārā tie, kas nav piemēroti darbam valdībā.

Atceros, kad skatījos Wimbledon reklāmas rullīti, domāju, ka būs pasīvi garlaicīga filma, bet izrādījās tīri interesanta.

Domāju, ka katrs cilvēks ir skaists un unikāls, tikai ikdienas steigā un virspusējībā mums ir slinkums cilvēkā pietiekami dziļi un uzmanīgi ieskatīties, lai to pamanītu.

Ja ir klients ar kuru izveidojas forša diskusija - izrādās viņu sauc Jānis.
Ja ir haļava, vainīgs Jānis.
Pēdējie 2-3 darba devēji - Jāņi.
Kā arī bijuši nozīmīgi draugi, paziņas, mīļākie vārdā Jānis...

Kopš es sevi atceros, ģimene un draugi, sveši un ne-sveši cilvēki mani ir raksturojuši kā ļoti nopietnu cilvēku.
Patiesībā man pašai nepatīk, ka esmu tik nopietna un smagnēja savā domāšanā. Cilvēki manā klātbūtnē parasti runā par augstām tēmām, nopietnām, praktiskām. Lielākoties, man nav problēmu sevi pasniegt tā, lai cilvēki mani cienītu un izturētos ar respektu.
Tomēr gribētos biežāk no sirds smieties un mācēt sevī un apkārtējos atbrīvot vieglumu, dzīvesprieku un ticību dzīves skaistumam.

Mans atkal slimiņš, nekas nopietns, iesnas un biki t*. Parasti, kad saaugstējas, jautā, vai ir kāds, kas uzvāra vistas buljonu :P. Nezinu par kādu, bet tikko uzvārīju vistas buljonu, varbūt palīdzēs.

Smaidu, un ar savu smaidu kā magnēts pievelku savai dzīvei jaunas iespējas - darbu, draugus un attiecības.

Mamma 155-to reizi: ... nu tak pačato ar kādu, tie inteliģentie jau droši vien tāpat kā tu, sēž mājās vai strādā. Gādā man mazbērnus ...
(šajā brīdī man nāk smiekli, jo mana mamma no datora un neta nesaprot ne vella, kā arī mīl lasīt romantiskos romānus, tā rezultātā viņa visu laiku man iesaka jaunus veidus kā iepazīties ar "otro pusīti" :)

Daloties septembra iespaidos, ieejot universitātē jūtos kā ļoti maza auguma cilvēciņš. Nezinu vai tikai būvniekos, vai tieši pirmkursnieki tādi gari šogad. Man 167cm, vidēji spraucoties cauri studentu pūlim manas acis ir tieši viņu krūšu vai kakla augstumā. Ja atver un pietur durvis, tad izeju caur pacelto roku, pat nepieliecoties. Un lielākā daļa tādi būdīgi. Dīvaini. Domāju, ka vidēji statistiskais students būs vismaz uz 185-190cm.

Šorīt 36,8*

Vakar augstākais bija 39,8*. Šorīt tikai 39,2 ... progress... un šodien ārā tik smuka atvasara :(

Pamodos naktī no aukstuma. Uzsedzu otro segu, uzsedzu trešo - auksts. Tad izmērīju t* un viss skaidrs.
No zila gaisa 38,5 t. Nav nekādas īpašo slimības pazīmju tik lauž kaulus, bezspēks, sāp galva un acis. Dīvaini.

No matu galiņiem līdz kāju papēžiem - dāma melnā. Krāsa, kurā šobrīd jūtos komfortabli un kas izsaka to kā jūtos. Ne depresīvi, ne skumji, vienkārši ļoti ieturēti, atturīgi un mierīgi. Dzīves pozīcija - pasīvi mazriskējoša. Attieksme pret ikdienu - nekas nenotiek un nevar notikt šajā dzīves periodā. Nav nekas īpaši labs un īpaši slikts, viss vienkārši ir. Man ir garlaicīgi. Tomēr nevēlos piepūlēties kaut ko mainīt. Ir sajūta, ka viss mainīsies arī bez manas aktīvas iesaistīšanās.

Šodien arī es jūtu rudeni gaisā - rīti un vakari dzestri un pilni rasas, dažiem kokiem jau sāk birt lapas un man ir jāvelk jaka, lai nenosalstu. Patīk. Jūtu pirms skolas satraukumu gaisā, jauns mācību gads, jauns sākums, jauni draugi un jauni piedzīvojumi. Es gribētu atkal studēt.

Julie & Julia (2009) -balstīta uz reālo dzīvi, pozitīva, iedvesmojoša.
Coco Shanel (2008) - balstīta uz reālo dzīvi, iedvesmojoša, mīlestība.