Jane_Canta - Post a comment

Tad kad emocijas ir nedaudz noplakušas un viņš jau trešo dienu nedod par sevi nekādu ziņu, iekšā sēž baigā neapmeirinātība.
Zinu, ka 9 no 10 gadījumiem šādā situācijā būtu rīkojusies tāpat.
Uztvēru sava prāta šizofrēnisko pusi: viena daļa, kas ļāvās sajūtām - priecājās par dzīvi, piedzīvojumu un neko negaidīja, bet otra daļa, kas izdomāja, ka to gribētu vēl - sāka malt šo ideju tik ilgi, līdz sāka izdomāt visādas muļķības, līdz ar to neapmierinātība.
Paralēli tam ir arī pozitīvā puse. Radusies izpratne par visu to, ko gribu savā dzīvē: atbrīvotību, radošumu, brīvību, piedzīvojumus, skaistumu, jautrību, jā, un arī materiālu labklājību. Būt atvērta un brīva no apkārtējo cilvēku viedokļiem, no mana iekšējā soģa/vērtētāja utt.
Ar šo jauno apziņu es nezinu, kur likties, sajūtu līmenī šķiet, ka esmu par sevi bijusi aplamās domās... kāda tur ģimene, bērni un mierīga dzīvošana ar kādu vīrieti roku rokā. Muļķības.
Gribu PIEDZĪVOJUMUS, PĀRMAIŅAS UN TIKT DAUDZ KO IZMĒĢINĀT UN PAMĒĢINĀT UN PIEDZĪVOT - dejas, visādus sporta veidus, hobijus, ceļot, draudzēties ar cilvēkiem, DINAMIKU!!!!!!!!!!!!!! Vēlos mainīties un paplašināt savu apziņas horizontu ĻOTI.
Šobrīd ir sajūta, ka dzīvoju aizspriedumu, priekštatu un stereotipu būrī, vē!