Jane_Canta - Ciemošanās pie Ex!

Šodien biju aizgājusi pie sava Ex un viņa ģimenes.... Nebijām kādu laiku redzējušies, tiešām dīvaina sajūta.... nesaprotu, bet vienaldzīgs pilnīgi viņš vēl nav.

Viens uz otru skatījāmies un plati smaidījām, runājām ļoti pieklājīgi, bet tā, it kā starp mums nekas nebūtu bijis, viņam mirdzēja acis, man gribējās plati smaidīt....

Izrādīja savu saimniecības ēku, pirti ar lielu lepnu un nepārprotami gaidīja no manis apbrīnu, varbūt vēl kaut ko.... dīvaini jau ir: 4 gadus, kamēr bijām kopā, viņš tikai runāja par to, ko būvēs un darīs, bet neko īpašu nedarīja, atlika man pārtraukt attiecības un viss iepriekš runātais 3 MĒNEŠU laikā ir gatavs....

Tad, kad atbildēju: "Nu, šiki jau...", viņš pat pārjautāja: "šiki, vai ne?" ar nepārprotamu lepnumu!!! Es viņa vietā arī lepotos!...
Tikai vēlāk, sarunas gaitā man bija tāda sajūta, ka viņš man knābj, pat neatceros, ko tieši, bet caur jokiem riktīgi knābāja mani... kaut ko par to, ka esmu dīkdiene, ka nestrādāju utt.

Sajutos slikti. Ja nebūtu viņa mamma, kas sirsnīgi lūdza, lai es vēl uzkavējos, būtu tinusi makšķeri jau tūlīt pēc sasveicināšanās....

Ko viņam citu bija darīt, kā mani knābāt.... es riskēju un sekoju saviem sapņiem, uzdrošinos, mainos, meklēju, atklāju.... Tad, kad man izdosies savus sapņus īstenot, tas viņam varētu būt liels trieciens, jo tad izrādītos, ka sapņi ir ne tikai sapņi, bet ir kaut kas tāds, ko CILVĒKS TIEŠĀM VAR SASNIEGT! Tagad, kamēr esmu tikai ceļā uz savu sapņu īstenojumu, es viņam esmu kā medus maize, kā dzīvs pierādījums, sapņi ir sapņi un, ja cilvēks mazāk gļuko un pieturas pie racionāliem un pragmatiskiem risinājumiem, neklausot savai sirdij, tad viss, vairāk vai mazāk, ir kārtībā. Bet, ja ne, tad ceļš uz pašiznīcību ir bruģēts ....

Teicu, ka pastaigāšos pa tuvējo veikalu, tajā atvēru grāmatu, kurā bija rakstīts kaut kas līdzīgs sekojošajam: Lai cilvēks garīgi augtu un pilnveidotos, dažreiz ir jāatsakās no kaut kā ļoti svarīga!

Nomierinājos, atgriezos... Vēlāk kopā pusdienojām! Ievēroju, ka viņš visu laiku mani vēro, pasaka joku, un tad vēro, vai es uz to reaģēšu, kad es sāku smieties, piem., par joku: Nopērc 5 belašus un saliec kaķīti!!!, tad arī viņš laimīgs sāka smieties!!!!

Nu tā arī beidzās mana ciemošanās pie Ex. Uz atvadām vēl aicināja mani uz pirti, tad kad tā būs gatava, šķiet pēc nedēļas.... Nu pieklājības pēc jau atraucu, ka noteikti būšu klāt, bet reāli, vēl stipri padomāšu par to... galu galā, neesmu jau mazohiste.

Current Mood: Melanholisks