
| Jan. 16th, 2009 06:36 pm Dīvainais, dīvainais cilvēks! ... kad es lasu/redzu/dzirdu, ka arī otrs cilvēks ir ar vājībām: slinkumu, runātīgumu, lielību, kautrību, bravūrību utt. Man šis cilvēks liekas daudz tuvāks, saprotamāks un mīļāks. Es viņa vājībās saskatu šarmu. Tas ir tik cilvēcīgi!!!
Bet, kad pamanu šīs vājības pati sevī, es redzu tikai iemeslu nopietnai kritikai, lielu darbu, kas vēl jāveic. ..citiem mēģinu parādīt tikai savu gaišāko/sakārtotāko personības šķautni, bet pati, ja kādā saskatu tikai perfektumu, mani tas mulsina un es no tā cilvēka attālinos, jo viņš vairs neliekas interesants...un es pati sev liekos tāda niecība...
Leave a comment  |