| Aug. 17th, 2010 09:58 am Vakara pārdzīvojums Vakar vakarā, kaut kad ēdot vakariņas un skatoties filmu kaut kas bija savādāk... noskatoties to un pēc tam vēl vienu filmu sapratu - kur ir mans KAĶIS?
Nav, nekur nav, un paēst bez savas klātbūtnes viņš man neļauj. Vienīgais secinājums izkritis no balkona (2.st.) Apjautājos kaimiņiem (drīz es viņus visus pazīšu), skrēju apkārt mājai, saucu - klusums. Tad sākās lielais lietus, pērkons un zibens. Skaidrs, ka lai arī kur ir mans kaķis, bet lietū un negaisā viņš apkārt neblandīsies. Pēc negaisa atkal saucu, saucu, līdz palika pavisam tumšs.
Gāju gulēt.
Pamodos pa nakti no kaut kādiem trokšņiem, izgāju uz balkona un sāku atkal lūkoties pēc sava kaķa, klusiņām viņu saucot. Lietus bija pierimis, negaiss arī. Pēc mirkļa, ņaudot no garāžu puses redzu nāk mans mincis. Ātri noskrēju pēc viņa lejā. Šīliņš bija apjucis un lēnīgs, bailīgs un ar sasistu zodiņu un slapjām ķepiņām, bet citādi viss kārtībā.
...šobrīd uz balkona viņš izvairās iet... Leave a comment |
