| Dec. 1st, 2009 10:21 am Emociju virpulis! Sākums: Darbā beidzās pāris lielākie stresa momenti un cepieni. Sāku pārfokusēt savu uzmanību uz attiecībām. Skatos, skatos un pamanu, kamēr es pa darbu cepos (un biju aizņemta), mans vīrietis ir attālinājies, sarakste ir monotoma, reta, garlaicīga, un ES neko vairs nejūtu attiecībā uz viņu (jo jau kādus mēnešus mēs abi, katrs darbu esam izvirzījuši kā savu galveno prioritāti).
Virpulis: Galvā šaudās domas - viņš vainīgs, viņš tak vīrietis, viņš negrib mani satikt, viņam es nerūpu, nemīl .... viņš, viņš, viņš...
uz šī fona pēkšņi no pagātnes izgaismojas visa tā pieredze, kas ar viņu bijusi nepatīkama (pozitīvo pieredzi veikli nosaucot par ilūzijām un rozā brillītēm). Šī augsne veikli radīja iedīgļus jaunai fantāzijai par nākotni, kā viņš mani izmanto, neciena, kā es esmu vīlusies, kā es pārdzīvoju, kā es raudu, kā es gribu atriebties, kā es mēģinu pēc tā visa savākties...
Galvā, viena aiz otras, savu uzvaras gājienu maršēja virkne destrukciju. Es pat iztēlē nevarēju iedomāties ar viņu nevienu harmonisku sekundes simtdaļu...
Fiziskās un emocionālās sajūtas: vēlme viņam sist, izraudāties un sevi žēlot. Agresija, liela, skaļa agresija...
Rīcība: Saprotot, ka, ja es kaut ko nedarīšu - sajukšu prātā vai uzsprāgšu. Ievilku elpu, piezvanīju un pastāstīju viņam visu, ko es par viņu domāju. Tomēr nebiju tik rupja, kā man pašai likās, ka būšu. Izteicu savas pretenzijas. Skaļi. Viņam.
Sekas: Saņēmu no viņa atvainošanos. Solījumu, ka labosies. Lūgumu, lai dodu viņam vēl vienu iespēju.
Tagad es esmu atkal mierīga. Tomēr, principa pēc, gan neesmu pavisam atmaigusi pret viņu.
P.S. Tagad atkal varu mierīgi iedziļināties un cepties par darbu. Ar attiecībām viss ir vislabākajā kārtībā. 1 comment - Leave a comment |
