Jane_Canta - November 17th, 2009

Prāts ir bezkompromisa: viņš pārdodas jebkam, kas labi maksā gan zemākajam, gan augstākajam instinktam.

Ja cilvēks dzīvo ar filosofiju "vajag izmēģināt visu", tad viņš nevēlas atzīt sev, ka nevar izvēlēties labāko/kvalitatīvāko.
... un varbūt šim cilvēkam labāk sākt ar giljotīnas izmēģināšanu...

Es esmu izlasījusi n-tās Ošo grāmatas, klausījusies lekcijas utt., pārsvarā, pēdējā gada laikā.
Mēģinājusi meditēt, domādama, ka meditēju.
Bet tikai tagad sapratu, ko Ošo domāja un, kas ir meditācija, zinu, ka es vēl to īsti nemāku, vienīgi uz īsiem mirkļiem izdodas.
Tomer jau tagad varu apgalvot, ka atšķirība ir milzīga.
Atslēga - pārslēgt savu uzmanību no prāta uz sirdi - burtiski.
Patiesībā, tad kad tiek pārslēgta uzmanība uz sirdi, vairs nav uzmanības, jo sirdī nav prāta ... un tur ir tik labi :) Mājās pie savas dvēseles kodola, sajust šo saikni ar savu augstāko "es".
Vēl nesen brēcu: "gribu mājās!" (ar to nedomādama kādu fizisku vietu, bet gan māju sajūtu). Tagad es zinu, kur tas ir.
Paldies skolotājam, kas palīdzēja man saprast šo kvalitatīvo atšķirību.