Jane_Canta - January 16th, 2009

Sapnī gāju pie sava exdarba devēja, kaut ko runāju, un kaut ko aizmisu, tā ka sanāca man atgriešanās.....
Šodien ar viņu tikos, bija nepatīkama saruna, pēc tam pļāpājos ar sekretāri, viņa man iedeva pāris grāmatas, devos prom, pieturā saprotu, ka esmu tās grāmatas aizmirsusi un tur arī atstājusi. Gāju atpakaļ tās paņemt.
Tagad mājās sēžot tikai atcerējos par sapni... žēl, ka neko vairāk neatceros, bet kopējās emocijas bija neitrālas, nu tādas nekādas. Bet nu noskaņojums no rīta nebija īpaši foršs.
Izrādās sapņiem nav jāmeklē kaut kāds konteksts, piem., darba sakarā, tā var būt arī aizmirsta grāmata...

Zini, ja kaut ko tādu uztaisītu par kādu no Latvijas politiķiem, es arī nobalsotu.

No rīta skatījos The Secret. Piefiksēju to momentu, kad jāpasūta sākumā kaut kas mazs, piem., uzsaukta kafijas krūze, lai pārliecinātos par to, ka pasūtījumi darbojas.
No rīta prasījās kaut kas sātīgs un domās pasūtīju, ka man kāds uzsauc karbonādi ;)
.... njā, šodien pie karbonādes netiku, bet man šodien uzdāvināja lielu plānotāju visam gadam ;)
Varbūt man iet kā tām mazajām raganiņām skolā, kas nemāk izteikt pareizos buramvārdus un tad vienas burvestības vietā uzburās pilnīgi kas cits.... labi, ka nesanāca pasūtīt vardi :D

... kad es lasu/redzu/dzirdu, ka arī otrs cilvēks ir ar vājībām: slinkumu, runātīgumu, lielību, kautrību, bravūrību utt. Man šis cilvēks liekas daudz tuvāks, saprotamāks un mīļāks. Es viņa vājībās saskatu šarmu.
 Tas ir tik cilvēcīgi!!!
Bet, kad pamanu šīs vājības pati sevī, es redzu tikai iemeslu nopietnai kritikai, lielu darbu, kas vēl jāveic.
..citiem mēģinu parādīt tikai savu gaišāko/sakārtotāko personības šķautni, bet pati, ja kādā saskatu tikai perfektumu, mani tas mulsina un es no tā cilvēka attālinos, jo viņš vairs neliekas interesants...un es pati sev liekos tāda niecība...

Skaidrs ir viens, šodien man pietrūkst komunikācijas ar cilvēkiem :D