Jane_Canta - MŪŽĪGI MŪŽOS

Vienkārši labs raksts:
Žurnāls "TAKA" 2008.gada decembris
Bieži vien mēs savā dzīvē nonākam situācijās, no kurām, liekas, nav izejas. Notikumi cikliski atkārtojas – mainās darba vietas, attiecības ar cilvēkiem norit pēc līdzīga scenārija. Nevar nodibināt ģimeni, nav naudas, arī bērniņa atnākšana ieilgst.. šo sarakstu var turpināt. Daudzas no šīm lietām ir saistīti ar mūsu pašu izteiktajiem vārdiem šajā un iepriekšējās dzīvēs, un tie joprojām darbojas zvērestu, solījumu, līgumu un citu enerģētisko sadarbības formu veidā: karmiskie mezgli, astrālie parādi.
Varbūt ir pienācis laiks pārskatīt vecās vienošanās un noslēgt jaunas, lai dzīvē ienāk materiālā labklājība, uzlabojas attiecības ar cilvēkiem, lai var izbaudīt mīļotā cilvēka tuvumu un mājas pavarda siltumu! Kryon smalki apraksta dažādu sadarbības formu darbības mehānismus. (Pluss ir tāds, ka šāda veida informācija nāk arī no citiem avotiem, radot lielāku ticamību.) Būtņu starpā ir neskaitāmi daudz saistību kā pozitīvas, tā arī negatīvas, kuras ir ierakstītas Zemes magnētiskajā laukā, Akaši Hronikās un cilvēciskās būtnes ģenētiskajā kodā (daudzdimensiju DNS). Tās visas ir vajadzīgas personīgās pieredzes apgūšanai (arī Gara pieredzes bagātināšanai), izejot cauri noteiktām dzīves mācībām: iemācīties mīlēt/ciest, piedot/lūgt piedošanu, dzīvot nabadzībā/pārpilnībā, kalpot un vergot/pavēlēt un vadīt, būt laimīgam/būt par upuri, utt. Reizēm šo mācību apgūšanai ir vajadzīgas vairākas dzīves, reizēm daži mirkļi. Daudzkārt saistības ierobežo tālāko attīstību, jo mācības ir apgūtas, bet dažādu apstākļu dēļ saistības nav beigušās. Kryon māca, ka svarīgi ir saistības pārtraukt, jo tās ir noslēgtas vecajās enerģijās un jaunajās tām īsti nav vietas. Kādas ir vienošanās formas?
DZĪVES SCENĀRIJS JEB VIENOŠANĀS AR SEVI
Kāpēc es dzīvoju? Kādi ir manas dzīves uzdevumi? Kāda ir mana misija? Cilvēki sev bieži uzdod šādus jautājumus. Kas saraksta mūsu dzīves scenāriju? Kryon saka, ka mēs paši to darām pirms kārtējās reinkarnācijas. Paši sarakstam scenāriju, uz kuru pamatojoties mēs dzīvojam. Iemiesojoties uz Zemes, mūsu zemapziņā, šūnās, DNS ir visa informācija par līgumiem ar sevi, ar Kosmosu, ar Dievu, ar citām dvēselēm, un mēs savā dzīvē godīgi tos pildām jeb atstrādājam. Pēc inerces likuma cilvēki šādu savas dzīves scenāriju varētu nosaukt par likteni, jo „it kā” viss jau ir nolemts uz priekšu. Cilvēkiem daudz traucē arī bailes no pārmaiņām, no nezināmā. Kryon saka, ka to visu var mainīt, jo Dievam nav vajadzīgas būtnes, kuras dzīvo ierobežojumos kā spīlēs. Cilvēki ir brīvas būtnes, un, izejot cauri noteiktai dzīves mācībai, sākas nākošais attīstības posms, jo tas ir saskaņā ar Mūžīgās Evolūcijas likumu. Daudz šķēpu tiek lauzti jautājumā, kas ir saistīts ar likteni.
 Pārsvarā cilvēki sliecas uz domu, ka liktenis ir nemainīgs, kā Dievs ir lēmis, tā arī būs. Vai šis princips saskan ar katras būtnes tiesībām uz brīvību? Kryon par to saka, ka dzīves scenārijs nav nolemtība, bet potenciālā notikumu attīstības gaita, kura var mainīties atkarībā no cilvēka domām, vārdiem, pieņemtajiem lēmumiem. Katrā scenārijā ir pieļaujamas izmaiņas, atkāpes, varianti un pat pilnīga scenārija maiņa. Protams, ir atslēgas momenti, krustceles, no kurām izvairīties nevar nekā, bet arī šajā gadījumā ir iespējamas variācijas ar atšķirīgām sekām. Paredzētā dzīves mācības apgūšana notiks tik un tā. Piemērs, dzīves scenārijā ir ieraksts „Iemācīties piedot!”, ailē „notikumu gaita” atzīmēts, ka būs notikums, kad kāds nodarīs pāri, ailē „izpilde” ir vairāki varianti: vieglākais – otrās pusītes neuzticība, smagākais – notikums ar letālu iznākumu (vardarbība, autokatastrofa, utt.). Mācība ir viena, realizācijas varianti vairāki, viss atkarīgs no cilvēka paša, kādā formā vienošanās piepildīsies. Tāpat ir ar citām mācībām.
VIENOŠANĀS PRĀTA JEB PERSONĪBAS LĪMENĪ
Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām saistībām, kuras dvēsele izvēlas pirms iemiesošanās, šīs veidojas dzīves laikā, sākot ar piedzimšanas brīdi. To rada vide, kurā mēs dzīvojam: ģimene, skola, sabiedrība. Priekšstati, stereotipi, pieņēmumi, astroloģiskais imprints , arī tautas/valsts/nācijas kultūrmitoloģiskais mantojums, kas sastopams parunās un sakāmvārdos (kuri var būt kā Kosmisko Likumu atspoguļojums, tā arī no mutes mutē klīstošās verbālās psihoģenētiskās programmas ar tendenci uz ierobežojumiem), veido īpašu vienošanos, kas ļoti spēcīgi var bremzēt dvēseles apgūstamo mācību izpildi. Piemēri, „kāds piedzimu, tāds nomiršu”, „labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime”, „esmu par vecu, lai kaut ko mainītu”, astroloģiskais imprints „es esmu auns, un iepūt tu man!” . Viena no spēcīgākajām saistībām, ko cilvēks prāta līmenī noslēdzis ar sevi – būt labam. Ja tiek pārkāpta šī vienošanās, tad var sākties destruktīvs process: sevis graušana, vainas apziņa, mazvērtības kompleksi. Kryon katrā savā vēstījumā saka: „Mēs jūs ļoti, ļoti mīlam un cienām par to darbu, ko veicat cilvēka veidolā, neatkarīgi no tā, kas esat fiziskajā pasaulē, ļaujiet apmazgāt jūs kājas..” Tas nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret visiem – jauniem un veciem, skaistiem un ne tik ļoti, svētajiem un noziedzniekiem – visi var saņemt Dieva mīlestību, tā nav nevienam liegta, lai arī ko cilvēki par to teiktu. Patiesībā tā ir diezgan smaga mācība – pieņemt sevi tādu, kāds esi. Pieņemt bez nosacījumiem!
DVĒSEĻU SAVSTARPĒJIE LĪGUMI/VIENOŠANĀS
 „Laulības slēdz debesīs!” vai „Dievs viņiem nebija devis bērnus!”, droši vien daudzi cilvēki ir dzirdējuši šādus izteicienus, kas Kryon terminoloģijā nozīmē līgumu vai vienošanos divu dvēseļu/būtņu starpā, kas ir noslēgta pirms atnākšanas uz Zemi, pirms iemiesošanās. Tāpat esmu sastapis sievietes, kuras teica, ka jau sen pirms bērniņu nākšanas pasaulē zināja, kā dzīvē viss būs – bērnu skaitu, dzimumu, reizēm arī izskatu. Tā šīs būtnes savlaicīgi paziņoja par savstarpējiem līgumiem, kurus realizēs uz Zemes. Jebkuras mūsu attiecības ir iespējamas tikai uz dvēseļu savstarpējās vienošanās pamata. Daudzas vienošanās tiek pastiprinātas ar īpašiem rituāliem, pēdējā laikā daudzi jaunlaulātie savu vēlmi būt kopā pastiprina ar atslēgas pieķēdēšanu tilta margām. Iespējams, ka daudzi to dara tikai tādēļ, ka tā ir „pieņemts”, bet enerģētiski tās ir milzīgas važas, kurās sevi saslēdzam. Jo vairāk koncentrējas uz šādu rituālu izpildi, jo tām lielāks spēks. Līgumu darbība var būt uz noteiktu laiku vai tik ilgi, līdz tiek apgūta konkrētā mācība. Piemēru ir ļoti daudz, kad cilvēki turpina pēc inerces dzīvot kopā arī pēc vienošanās beigām.
Visai populārs gadījums – ģimene, vīrieša un sievietes starpā attiecības ir izbeigušās, visi mēģinājumi atjaunot mājīgo ligzdiņu ir beigušies nesekmīgi, kas varētu nozīmēt, ka savstarpējie līgumi ir beigušies, taču ir mazulis, un BĒRNA DĒĻ ģimene turpina eksistēt. Eksistēt vārda tiešā nozīmē, jo laulības dzīve ir beigusies. Protams, arī tas var būt savstarpējais līgums, arī tā ir pieredze, tikai šajā gadījumā būs spēcīgs bremzējošais faktors tālākā attīstībā. Cilvēki paliek kopā, nemaz nezinot, ka šķiršanās gadījumā viņus abus nākotnē gaida brīnišķīgi cilvēki un attiecības. Šķiroties bērna dvēselei nevar nodarīt pāri (ja vien vīrs ar sievu viens pret otru attiecas godīgi), jo viņa zina par šīm iespējamajām saistībām un notikumu attīstības gaitu. Tātad „Laulības slēdz debesīs”, taču nav vajadzīgs burtiskā nozīmē atgriezties debesīs, lai pārslēgtu līgumus. Iespējamā līgumu maiņa jau ir paredzēta savlaicīgi, jo attīstība var virzīties pa dažādiem ceļiem. Atliek tikai spert soli uz Zemes un pārtraukt attiecības. Nevajadzētu augstāk minēto uztvert burtiski un uzreiz pārtraukt attiecības, kad otrs cilvēks kaut ko nav izdarījis pa prātam. Ja kopīgi ejamais ceļš nav pabeigts un vajadzīgās mācības apgūtas, tad nākošās attiecības būs pilnīgi identiskais ar potenciālo iespēju izpausties jau daudz smagākā formā: „No vilka bēgot, taisni lācim rīklē!”, un tā tik ilgi, kamēr nokārto eksāmenu. Vēl viens klasisks gadījums no dzīves par bērniem.
Ģimene dzīvoja kopā, un, lai kā viņi centās – nebija bērnu. Bija veiktas visas iespējamās analīzes un pārbaudes. Slēdziens, abi pilnīgi veseli. Pēc 10 gadiem viņi izšķīrās un izveidoja jaunas ģimenes, kurās pēc pavisam neilga laika pasaulē nāca bērniņi.
 Kāds ne tik pozitīvs gadījums. Kāda sieviete dzīvojot kopā ar vīrieti, zināja (bija informācija par līgumiem), ka bērnu viņiem nebūs. Sieviete ļoti, ļoti vēlējās bērniņu, tāpēc izvēlējās aiziet uz baznīcu, lai piepildītu savu sapni. Viņa burtiski izlūdzās bērniņu Dievam, kurš ātri vien pieteicās, taču bija tik daudz dažādu sarežģījumu gan gaidīšanas laikā, gan pēc tam. Šiem cilvēkiem nebija līguma par bērniem, sieviete izlūdzās sev, un vīrietis ātri vien pazuda no redzesloka.
Klasiski negatīvi gadījumi izpaužas pāri darījumos gan vieglākā, gan smagākā formā, skatīt augstāk aprakstīto piemēru. Arī šie ir līgumi, kuri noslēgti divu būtņu starpā. Mēs pārējie varam šausmināties par to, kas pasaulē notiek, tikpat labi tas var būt svešu cilvēku starpā, kā arī asinsradinieku starpā – uz Zemes enerģētiski mums ir vienāds statuss, taču cilvēku prātos viss sadalīts pa plauktiņiem. Neatkarīgi ne no kā dvēseles zina, ka viss, kas notiek, notiek pareizi. Cik cilvēku vispār zina par iepriekšējām dzīvēm, cik daudzi atceras, kas viņi ir bijuši? Un cik daudzi var atcerēties par savstarpējām saistībām? Daudzi tautas teicieni un cilvēku nostāsti tieši un netieši apstiprina savstarpējo sadarbības formu koncepciju, atliek tikai vairāk iedziļināties savā dzīvē un ātri vien varēs atrast kas, kā un kāpēc notiek, ja vien ir vēlēšanās.
ZVĒRESTI, SOLĪJUMI, APŅEMŠANĀS
Pēdējo tūkstoš gadu laikā kristietisms Eiropā sasniedzis savu pilnbriedu, un baznīcas ietekmes zona pārņēmusi visas cilvēku dzīves sfēras: piedzima – uz baznīcu, mācīties – uz baznīcu, laulības, aiziešana – viss notika baznīcā. Viss jau būtu labi, ja vien pārāk bieži nevietā nebūtu lietoti vārdi: „Mūžīgi, mūžos!” Cilvēki šajā laika periodā neskaitāmi daudz reižu devuši dažādus solījumus, zvērestus, kurus apzīmogo ar šiem maģiskajiem vārdiem. Vai kāds spēj iedomāties, kāda ir to ietekme un sekas? Katra šāda vienošanās iet cauri laikiem, no dzīves uz dzīvi, līdz tam brīdim, kamēr tā netiek pārtraukta, jo dvēsele ir mūžīgā nemirstīgā substance. Faktiski šādas apņemšanās ir beztermiņa. Visvairāk cieš tās cilvēciskās būtnes, kuras tieši kalpoja un kalpo Dievam/baznīcai – mūki, mācītāji, jo par augsto statusu jāmaksā īpaša cena: celibāta zvēresta došana, atteikšanās no ģimenes, bērniem, turklāt tiek uzsvērts, ka materiālā labklājība ir pretrunā ar garīgo kalpošanu. Cilvēki visus šos gadus labprātīgi deva Dievam zvērestus par atteikšanos no tā visa un beigās kā punktu uz „i” piebilda „Mūžīgi mūžos, Āmen!”.
 Lielākā daļa cilvēku informāciju un enerģiju par šiem zvērestiem joprojām nēsā savā enerģētiskajā laukā, savās šūnās, katrā savā dzīvē. Paskatīsimies, kādi zvēresti saistībā ar baznīcu joprojām varētu darboties: zvērests par vientulību, par zināšanu neizpaušanu, klusu ciešanas zvērests, vientulības zvērests – celibāts (kā rezultātā var rasties spēcīgi enerģētiskie ierobežojumi/lāsti, kurus tautā sauc – bezlaulības vainags, bezbērnu vainags), zvērests par dzīvošanu nabadzībā (cilvēks vienkārši nevar dzīvot pārticībā, ja šī programma strādā), par atteikšanos no laicīgās pasaules, no visiem kontaktiem ar sieviešu dzimtu (pārkāpšana var izpausties, kā seksuāla rakstura problēmas: impotence, prostatas saslimšanas), par solījumiem saistībā ar laulību (divi cilvēki saiet kopā, bet nevar saprast kāpēc, jo viens ar otru nevar dzīvot un viens bez otra arī nevar, par tādiem pāriem parasti saka – plēšas kā suns ar kaķi, var būt saistīts arī augstāk aprakstīto gadījumu par savienošanos ar važu palīdzību).
Dievam upuri nav vajadzīgi, ja vien tā nav cilvēku pašu izvēle, mums ir brīvā griba un brīvā izvēle, kā vēlamies, tā arī dzīvojam. Lūk, kas par to rakstīts Bībelē: „Katrai lietai ir nolikts savs laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt. Savs laiks kādu nogalināt, savs laiks kādu dziedināt. Savā laikā ir akmeņi jāmet, un savā laikā tie jāsalasa. Savs laiks ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu – ne tā iesākumu nedz galu.” (Sālamans mācītājs 3. nodaļa)
Sadarbībā ar baznīcu šīs vienošanās tika radītas masveidā. Tomēr vēl ir milzum daudz dažādu zvērestu, kurus cilvēki ir devuši, dod un vēl dos apzināti un neapzināti. Reizēm atliek tikai pabrīnīties, cik tālu cilvēku fantāzija var novest. Apskatīsim piemērus. Kādu laiku atpakaļ uz kāda sieviešu žurnāla vāka izlasīju virsrakstu „Liec viņam sevi mīlēt mūžīgi!”, tā ir melnā maģija, par kuras pielietošanu, no cilvēcīgā redzes viedokļa skatoties, vajadzētu sūdzēt tiesā, jo tā ir vēršanās pret brīvo gribu un izvēli, kas varētu būt pielīdzināms Krimināllikuma 152. pantam „Nelikumīga brīvības atņemšana”, panta saturs apraksta virsrakstā iekļauto informāciju: par prettiesisku darbību, atņemot personai iespēju brīvi noteikt savu atrašanās vietu (nelikumīga brīvības atņemšana)... Klausoties dažādus raidījumus par pareizas latviešu valodas veidošanu, reizēm gribas smieties, bet lasot šos virsrakstus tīrā latviešu valodā – raudāt, jo sekas šādām frāzēm un pamācībām var būt visai bēdīgas. Tiem, kuri skeptiski izturas pret šādiem apgalvojumiem, ieteiktu izlasīt japāņu zinātnieka Masaru Emoto darbus par vārdu ietekmi uz ūdeni (grāmatas pieejamas krievu valodā „Послание воды”, „Память воды”), tā kā cilvēks sastāv no 60 – 90% no ūdens, tad jautājumi atkrīt paši par sevi. Pie ilgspēlējošiem līgumiem vēl var pieminēt „Es būšu kopā ar Tevi mūžīgi!”, līdzīgs variants „Mēs nekad nešķirsimies!”. Atriebības zvērests darbojas līdz tā realizācijai, tas var vilkties cauri dzīvēm. Tikpat kā sinonīms „Es nekad Tev to nepiedošu!”, veidosies līdzīga situācija, kā tika aprakstīts Šekspīra darbā „Romeo un Džuljeta” – dzimtas savā starpā naidojas, tikai sen ir aizmirsušas par ko. Visai interesanti un arī nežēlīgi zvēresti var sanākt, iesaistot savus ģimenes locekļus. „Zvēru pie savas mātes/tēva dzīvības!”.
Reiz sarunā ar kādu cilvēku manās ausīs nonāca pavisam savdabīga apņemšanās, cilvēks nevarēja izrauties no apburtā loka, kurš bija saistīts ar alkohola lietošanu, vienā jaukā dienā, kad ūdens jau smēlās mutē, viņš pateica sakrālo frāzi: „Es zvēru pie savu bērnu dzīvībām, ka es vairs nekad nelietošu alkoholu!”. Šādas apņemšanās pavada spēcīgas emocijas, un, ja cilvēks ir enerģētiski pietiekoši spēcīgs, zvērests burtiski tiek iekalts Kosmosa informatīvajā laukā, tā darbības laiks būs ilgstošs un alkohola lietošanas atsākšanas gadījumā rezultātus varat prognozēt paši. Ir dzirdēti arī varianti, kad piemin savu personīgo, ģimenes vai dzimtas labklājību. Sensenos laikos zvērēja pie savām galvām un citām ķermeņa daļām, utt.
Atsevišķi var pieminēt vienošanās, kuras var uzskatīt gandrīz par neiespējamām. Vienā filmā cilvēks deva zvērestu, ka saglabās nevainību tik ilgi, kamēr neatkārtos sava vecvectēva sasniegumu, kurš esot nocirtis trīs pretinieka galvas ar vienu cirtienu, papildus nosacījums, ar to pašu zobenu. Nevaru iedomāties, kā to varētu realizēt. Ja vēl skaitliski ir iespējams dzēst paša radīto enerģiju, piemēram, nositot trīs mušas ar vienu cirtienu, bet, kur vēl to pašu zobenu atrast? Un kā dzīvē? Mums reizēm ir tādi notikumi, ka filmās attēlotais ir tādas, kā bērnu spēlītes, salīdzinot ar realitāti. Kā pēdējo pieminēšu zvērestu grupu, kuri rodas dodot svinīgus solījumus, iestājoties kādā organizācijā – pionieros, partijā, ordenī. Zvērests par kalpošanu valstij, armijai, utt. Kam patīk staigāt ar daudzām enerģētiskām nozīmītēm, laipni lūgti, taču atcerieties, ka katra tāda lietiņa ar laiku var kļūt par milzīgu ierobežojumu. Iedomājieties, ka jūs vēlaties uzkāpt kalnā, taču līdzi paņemto mantu ir tik daudz, ka uz priekšu nemaz nevar pakustēt. Izeja viena, pārskatīt ekipējumu – varbūt atradīsies kaut kas lieks, no kā varētu atbrīvoties.
VIENOŠANĀS IZMAIŅAS
Tautā saka: „Izlieto ūdeni nesasmelsi!” Vai tiešām neko nevar mainīt? Ar domām un vārdiem līdzradām personīgo pasauli. Ja vien jums ir vēlēšanās atteikties no vecajiem zvērestiem, tad dariet tā – Dievs dod savu svētību. Kryon saka: „Jaunajā laikmetā nav vajadzīgas vienošanās, kas noslēgtas ar Garu vecajās enerģijās. Vienkārši vecās enerģijas neļaus pāriet uz jaunā laikmeta enerģijām, nemainoties apzināti, to varēs izdarīt tikai, izejot aiziešanas – atnākšanas procedūru.” Kryon dod paraugu vienošanās izmaiņām: Gars, es rakstu jaunu vienošanos, es sajūtu savas bioloģiskās struktūras meistarību, es zinu, ka man palīdz, un zinu, ka pastāv daudz kas vairāk par to, ko es varu redzēt. Es transformēju savu gēnus un pieprasu, lai manas DNS daļiņas, par kurām es lūdzu, tiek aktivizētas. Es transformēju ķermeņa bioloģisko laiku un palēninu to, jo taisos dzīvot ilgāk, daudz ilgāk par to, cik tas bija sākotnēji ieplānots, saskaņā ar manu līdzšinējo vienošanos, kas tika noslēgta manā dzimšanas brīdī, tāpēc, ka es to mainu, pārrakstu.
Šodien es gribu to pārrakstīt un to arī daru. Un ja rīt manas zināšanas, mana gudrība un mana mīlestība pieaugs, lai varētu uzlabot manu vienošanos, tad es šo pārrakstīšu ar jaunu, labāku vienošanos. Radikālo izmaiņu pamatā ir kvalitatīvas enerģētiskās nobīdes uz Zemes, ieiešanai jaunajā pasaulē. Pilnīga durvju atvēršana uz to saistās ar 08. – 09.11.2003. bijušo notikumu, kurš saucās Harmoniskā Vienošanās. Tā bija atļauja pārrakstīt cilvēciskās būtnes Vienošanos ar Visumu (ieskaitot vienošanos ar sevi, ar citām būtnēm, ar Garu). Sāka mainīties ieraksti Zemes Kristāliskajā režģī, vienlaicīgi ar tiem sāka mainīties arī Akaši Hronikās un DNS esošie ieraksti. Šo izmaiņu ietekmē mainās arī kādreiz izteiktās apņemšanās. Tās tagad pamazām atklājas, kļūst apskatāmas un izjūtamas, it kā aicinot cilvēku pievērst tām beidzot uzmanību un pateikt – „Pietiek, ar šo dienu es dzīvošu savādāk!”. Harmoniskā Vienošanās dod cilvēkam iespēju iegūt starptelpu, citu dimensiju redzi. Vienkāršā valodā runājot, atvērsies trešā acs un cilvēki savā starpā varēs kontaktēties trešajā valodā , kas palīdzēs līdzradīšanas procesā. Tagad ir pienācis laiks, kad ezotērika kļūst par fiziku. Neviens cits kā mēs paši savā pasaulē nevarēsim veikt izmaiņas. Tikai paša izvēle, izteiktais nodoms un aktīva darbība iedarbina izmaiņu mehānismu, un mazā skrūvīte sāk savu līdzdalību milzīgajā mašīnā. Lai katrs mazais cinītis – cilvēka nodoms, spēj sagāzt to lielo vecā laikmeta vezumu, kuru velkam līdzi! /Mārtiņš Geida/

Current Mood: awake