nekas jauns - 8. Oktobris 2013

interesanti, kas īsti ir tur - ja aiziet prom no visa racionālā, visa pieņemtā, ja mēģina aiziet prom no visa, kas ir uzbūvēts. vai to vispār var? lielā mērā, liekas, var. un kas paliek? vai no turienes var atnākt atpakaļ.
man liekas, tam varētu būt kāds sakars ar patiesu mīlestību un patiesu laimi. iespējams.

laikam tomēr žēl, par cilvēkiem kas sevi bojā. bet vispār, vajadzētu mēģināt izvairīties no visas pierastās kaudzes ar nekam nederīgu, apgrūtinošu informāciju

beigu beigās viss nonāk pie tā Borhesa izteikuma, aptuveni - mūzika ir vispatiesākā no mākslām, jo vistālāk no realitātes. vistālāk no prāta, no apziņas. tur tad arī tas viss slēpjās un atdurās.

bet cik tomēr stulbi tas skan, ka to pašu kodolu nevar pateikt vārdiem, jo nosaucot vārdā, tas pazūd. jāmeklē citi apzīmējumi, bet vai tas nav ironiski? tur arī tā mūzika. jāiet gulēt

man, protams, ir neērti, ka es tik muļķīgas pārdomas postēju cibā, bet cibā tāpat esmu izgāzies, nekad nav sanācis taisīt smukus ierakstus, ne atsevišķi, ne kopumā, he, tāpat, kā ar visu citu, tad nu nafig.