nekas jauns - 31. Jūlijs 2013

nenormāli sāp kājas. nesaprotu, kāpēc - nevar būt ka no tā apšuciema krosa, kas bija jau pirms x dienām. katru reizi, kad pieceļos, pēc sēdēšanas, sajūta, ka starp kauliem un muskuļiem būtu sapūsts auksts, sāpīgs gaiss. un rītnakt uz tallinu, tad uz helsinkiem ar mantām un diskiem, kas būs nenormāli smagi, pēc tam helsinki - visu dienu uz kājām, skraidot, nebraucot ar transportu, lai taupītu naudu. jācer, ka pāries.

tikko izlasīju KD rakstīto recenziju. Janpaules. pretty much, varētu teikt, iznīcinoša? nu, stingri negatīva, katrā ziņā. toties, vismaz kaut kādā mērā, diezgan konstruktīvi. vai varbūt tomēr tikai tā konstruēta. nav svarīgi - beidzot jūtos ieguvis mieru. ir gan pozitīvās, gan negatīvās, 1 tas nozīmē, ka kaut ko esmu savārījis 2 tas kopā izdzēš visam tam jēgu un liek turēties tikai pie sevis - tā kā tam vajag būt. es, protams, izlaižu sadaļu par to, kāda vērtība ir precīzai, asai, konstruktīvai kritikai, bet to esmu ieguvis tāpat - mutiski. un galu galā, ja vērtējam līdz dzelmei - vai tāda vispār pastāv.

ja es šeit plēšos vaļā, ko esmu atsācis darīt, jāatzīst, visam par spīti, ik pa brīdim, protams, uzpeld sajūta - henrik, ej lec upē, tu izgāzies, vsjo. ar vienu roku es viņu uzņemu kā senu, pazīstamu draugu; ar otru - bāžu atpakaļ un saku: lien atpakaļ draņķi. kopumā blenžu tāpat un nesaku neko. nav jau ne tā, ne citādi, esmu gan izgāzies, gan neizgāzies, ja es gribu domāt tādā veidā. bet tas ir visai bezvērtīgs veids, kā domāt, tajā pat laikā - tas vienmēr izlien ārā, gribi negribi.
hujsņim, jābrauc uz helsinkiem, jāsapelna nauda un jāpadzer vinārs, skatoties ziemeļu ūdeņos.

bet es jau arī - klausos Depo "Marokā pirkta burtnīca", pati dziesma 18 minūtes, grasos skatīties kaut kādu raudamo filmu, visu dienu nopļāpājis ar māti par to, kā mēs abi esam lietojuši narkotikas, pēctam sabendējis nervus ar Homeland. aliņš, jā, aliņš.

tātad aliņš un šitas uz riņķi.
http://www.youtube.com/watch?v=Pmf7HwqHSJM

sen neesmu piespamojis cibu šitā. piedavām, esmu skaidrā.