(bez virsraksta)

Jul. 16., 2013 | 12:07 am

vai tu esi riebīgs cilvēks, ja tev vienkārši vairs nav spēka izlikties, ka viss ir labi - tad, ja tā nav?

Link | nesaki kā ir {5} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 16., 2013 | 12:45 am

vāks. šovakar vienkārši tāda metafiziski - fiziska - psiholoģiska meksikāņu drāma iet vaļā, visos levelos... dieviņ tētiņ, kā tā var vispār? ko cilvēki dara ar savām dzīvēm? visas tās vecenes, visi tie lielie bērni.
tā nevar.

Link | nesaki kā ir | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 16., 2013 | 01:03 am

visa šitā pasaules lāpīšana ar skriešanu sienā. Ingas Žoludes 'Sarkanie bērni' izrunā šito perfekti, tā ir izcila grāmata, jo viņa to visu parāda. kā tas ir - visai tai čerņai cauri. un tam ir jāiet cauri. un ar to ir jācīnās. tu tur nedrīkst braukt atpakaļ iekšā. vienā brīdī vairs nē - jo tu zini, lai gan negribi tam ticēt, ka - ja tu tur aizbrauksi, tad ir beigas. tā nedrīkst.

Link | nesaki kā ir {5} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 16., 2013 | 03:37 pm

noteikti kādreiz dzīvē jāaizbrauc šitas jāapskatīties http://www.kasjauns.lv/lv/lielasbildes/482/smilsu-skalosana-kina---neticams-skats (pofig, ka kasjauns links)

Link | nesaki kā ir | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 16., 2013 | 03:40 pm

un tomēr vienmēr tas mazais, nobružātais, apdauzītais, nogurušais patiesības brīdis ir daudz laimīgāks par veselu jūru ar spožu, dedzinošu, bagātīgu nepatiesību.

Link | nesaki kā ir {4} | Add to Memories