(bez virsraksta)
Jul. 16., 2013 | 12:07 am
vai tu esi riebīgs cilvēks, ja tev vienkārši vairs nav spēka izlikties, ka viss ir labi - tad, ja tā nav?
Link | nesaki kā ir {5} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jul. 16., 2013 | 12:45 am
vāks. šovakar vienkārši tāda metafiziski - fiziska - psiholoģiska meksikāņu drāma iet vaļā, visos levelos... dieviņ tētiņ, kā tā var vispār? ko cilvēki dara ar savām dzīvēm? visas tās vecenes, visi tie lielie bērni.
tā nevar.
tā nevar.
Link | nesaki kā ir | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jul. 16., 2013 | 01:03 am
visa šitā pasaules lāpīšana ar skriešanu sienā. Ingas Žoludes 'Sarkanie bērni' izrunā šito perfekti, tā ir izcila grāmata, jo viņa to visu parāda. kā tas ir - visai tai čerņai cauri. un tam ir jāiet cauri. un ar to ir jācīnās. tu tur nedrīkst braukt atpakaļ iekšā. vienā brīdī vairs nē - jo tu zini, lai gan negribi tam ticēt, ka - ja tu tur aizbrauksi, tad ir beigas. tā nedrīkst.
Link | nesaki kā ir {5} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jul. 16., 2013 | 03:37 pm
noteikti kādreiz dzīvē jāaizbrauc šitas jāapskatīties http://www.kasjauns.lv/lv/lielasbil des/482/smilsu-skalosana-kina---neticams-s kats (pofig, ka kasjauns links)
Link | nesaki kā ir | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jul. 16., 2013 | 03:40 pm
un tomēr vienmēr tas mazais, nobružātais, apdauzītais, nogurušais patiesības brīdis ir daudz laimīgāks par veselu jūru ar spožu, dedzinošu, bagātīgu nepatiesību.