(bez virsraksta)
Feb. 3., 2013 | 12:25 am
bet tad, kad esmu dzēris, kad viņas neatnāk, kad ir palikušas divas cigaretes, tad, kad bukovskis tev ietriec pa galvu, tad, kad es atceros visu skaisto, kas ir beidzies, es domāju - varbūt tomēr, varbūt jau rīt, varbūt es izraušos no visa šī ārprāta, dzīvošu prāgā vai ņujorkā, dzeršu baltu kafiju ar trīs karotēm cukura, man nekad netrūks cigarešu. varbūt tas būs jau rīt, varbūt vēlāk. ar katru reizi liekas skaidrāk un skaidrāk - tā diena nāk, tā diena būs drīz.
Link | nesaki kā ir {6} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Feb. 3., 2013 | 10:19 pm
tad, kad tas viss ir padarīts, viss kas atliek - sēdēt, dzert un pīpēt.