nekas jauns - 28. Novembris 2012

šodien bija viens no tiem brīžiem, ka liekas, ka nu ir cauri. nu, tas brīdis, kad nokrīt visi aizslietņi un liekas, ka tūlīt viss būs cauri. sēdēju hesburgerā un ēdu negaršīgu burgeru, truli blenžot uz tv, kur rādija latvijas mūzikas kanālu - maziņš dzintars čīča kopā ar normundu rutuli dziedāja raudāja māte, raudāja meita. riktīga traģikomija apvienojumā.
it kā nekas īpašs, vai mazums tādu brīžu, bet šodien tas nāca absolūti negaidīti. tā pilnīgā bedres sajūta.
liekas, ka sāp kakls. šobrīd tiešām nederētu slimot. drausmīgi daudz kavējumu.
jāmēģina klausīties mūziku, kas visu aizdzen. ko citu.

tajā pat laikā, nesen ir parādījies tāds kā siltums, kas varbūt varētu izaugt par kaut ko. nevaru saprast, vai es spēju tam ticēt vai nē. it kā tas mani ievelk, tajā pat laikā nepamet smieklīga bezcerības sajūta.