(bez virsraksta)
Okt. 9., 2012 | 07:40 pm
Heli Lāksonena "Kad laiks nepaiet"
Mēs a gov skatās teļļuk.
Tas skumst pec māt un es pec tēv,
mēs ab diu
liks kamina ugun,
nogrūdis snieg no jumt,
no trepem nodouzis led.
Mēs grib sasniekt apnikum pasouls rekord,
bet tas būs pārak skumig,
un es liek gov mašina
un laiž,
lielveikal mašinplaci uzvelk roķen un tais soulit.
Un oi! Kā man patik, kad gos smei.
(atdzejojis G. Godiņš)
Mēs a gov skatās teļļuk.
Tas skumst pec māt un es pec tēv,
mēs ab diu
liks kamina ugun,
nogrūdis snieg no jumt,
no trepem nodouzis led.
Mēs grib sasniekt apnikum pasouls rekord,
bet tas būs pārak skumig,
un es liek gov mašina
un laiž,
lielveikal mašinplaci uzvelk roķen un tais soulit.
Un oi! Kā man patik, kad gos smei.
(atdzejojis G. Godiņš)