sagraizīto vēnu prieks

Nov. 28., 2010 | 05:05 am

tās bija bērnu raudas un ūdens šalkoņa durvju
klaudzoņa karuselis un smilšu kaste tās bija
pielijušas drēbes un lija un turpināja līt

dažreiz tie bija ar stikla slīpētām acīm kur zvaigojās
brendijs un pulksteņi kaut gribējās mājas un no-
plīsušās čības un pielijušās raudas un rīt

debesis noskaidrojās pavisam melnā krāsa logi
aizbēga pagrabos sildīties pie krāsns un bērni
tika sadzīti uz jumta lai saule izžāvē karuseli un
viņus varētu samīt

Link | nesaki kā ir | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 28., 2010 | 06:24 am

Link | nesaki kā ir {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 28., 2010 | 11:35 pm

sen nav skanējis isis, nu tad. http://www.youtube.com/watch?v=7wcbwS5Y4UQ&feature=related

bet vispār jocīgi, cik ļoti patīkami ir būt mājās. un es baigi aizdomājos par to, ka briesmīgi savādi, ka pēc visiem manī pabijušajiem litriem, gramiem, pusgramiem, ceturdaļgramiem u.t.t.u.t.j.p. es joprojām esmu cilvēka stāvoklī. vairāk vai mazāk.

Link | nesaki kā ir {2} | Add to Memories