Varbuut, ka man nodereetu, kaada padoms...
Biju, jau prieciigi domaas sataisiijusies braukshanai prom no Anglijas, veel mazaak kaa 2 meeneshi palikusihi sheit...un izskataas, ka liktenis grib vienkaarshi iegriest - sastapu kaadu diezgan iipashu cilveeku... Buutiibaa pazinu vinju jau kaadu laiku, bet man nebija ne nojausmas, ka es vinjam vipaar vareetu patikt, peedeejaas nedeeljaas esam pavadiijushi lielisku laiku kopaa, gaume un domaasha tik ljotu saskan, ka man ir taadu sajuuta, ka es buutu bijusi ar vinju paziistama taadaa veidaa gadus ne nedeeljas....tikai ir viens BET - mana prombraukshana 20. septemrbii. Ko dariit, nezinu! Man galvaa ir 3 varianti:
1) aptureet to visu jau tagad pirms piekjeramies viens otram paaraak aatri, un pirms mana prombraukshana kluust tikai smagaaka
2) ljauties liktenja pluusmai un izbaudiit viena otra klaatbuutni liidz tam datumam, un peec viss taapat tiktu paartraukts ar fizisko attaalumu starp mums (un gauzhi skumt vienam peec otra)
3) izbaudiit attieciibas gan tagad un meegjinaat kaut kaa to visu uztureet, kameer es esmu prom un vinsh ir sheit, bet kaa ir ar taadaam attaaluma attieciibaam? Vai tas vispaar ir iespeejams?
....Man galvaa pashreiz ir liels juceklis - sajuusma par jauno darbu un prieks, ka shis cilveeks ir ienaacis manaa dziivee, bet tajaa pashaa laikaa, skumjas un nezinja, par to, kaa buus taalaak...
Ko juus dariitu manaa vietaa?