apņemšanās
palikusi jau pat mazāk kā nedēļa līdz ceļojumam uz .sk. tiesa, tas tāpēc, ka ceļojumu pārcēla, jo iepriekš bija domāts izbraukt 14.08. un atgriezties 20.08., taču tagad sanāk izbraukt 24.08. un atgriezties 30.08. pavēlu diezgan, var pat teikt, ka nākamā dienu jau uz skolu, meh. autobuss neesot varējis tikt uz iepriekš norunāto datumu un tā viss pajuka. viens otrs gan saka, ka tur kaut kas neesot tīrs, bet nu man vienalga, nezinu neko un zināt arī negribu - tā teikt, "mņe poh, ja v tanke". bet esmu apņēmies rīt no rīta celties agri, līdz ar to šovakar iet normālā laikā gulēt, braukt pie senča un turpināt darbu pie sētas tīrīšanas un krāsošanas (kas gan var sekot tikai pēc notīrīšanas). esmu noskrāpējis gandrīz vienu sētas pusi. hopefully, rīt nebūs karsts - tas man traucēja visu izdarīt agrāk. nebūtu arī labi, ja lītu. ideāls variants laikam būtu, ja būtu tā pavairāk mākonīšu, temperatūra pie +20 pēc Celsija un nelītu. un man nebūtu slinkums. tāpēc šovakar jānoskaņojas, jo laikam tomēr ne jau karstais laiks bija vainīgs pie darba apstāšanās.
pirms brauciena būtu visu nākošo nedēļu līdz 24.08. kārtīgi jāpatrenējas. lai var pēc tam atbraukt, nedēļu paairēt un atkal būt formā, jo 8. septembrī ir nākošās sacensības - "lucavsalas airi", kuros būs jābrauc 3 km distance. šoreiz sava vecumā grupā - 92. gadi un jaunāki. tas nozīmē to, ka ir iespēja dabūt arī kādu medaļu. esmu tā noskaņojies uz sudrabu, jo zelts jau ir turpat vai zināms. bet tad jau redzēs, kā būs, varbūt kāds pēkšņi parādīs savas slēptās spējas un es palikšu tikai trešais. vai vispār medaļu nedabūšu. tā teikt, jādomā par sudrabu, bet nedrīkstu arī kļūt lepns. manuprāt, tad rezultāti ir garantēti. un, protams, arī treniņi ir svarīgi.
pirms brauciena būtu visu nākošo nedēļu līdz 24.08. kārtīgi jāpatrenējas. lai var pēc tam atbraukt, nedēļu paairēt un atkal būt formā, jo 8. septembrī ir nākošās sacensības - "lucavsalas airi", kuros būs jābrauc 3 km distance. šoreiz sava vecumā grupā - 92. gadi un jaunāki. tas nozīmē to, ka ir iespēja dabūt arī kādu medaļu. esmu tā noskaņojies uz sudrabu, jo zelts jau ir turpat vai zināms. bet tad jau redzēs, kā būs, varbūt kāds pēkšņi parādīs savas slēptās spējas un es palikšu tikai trešais. vai vispār medaļu nedabūšu. tā teikt, jādomā par sudrabu, bet nedrīkstu arī kļūt lepns. manuprāt, tad rezultāti ir garantēti. un, protams, arī treniņi ir svarīgi.