Pēc simtiem kilometru garajām dienām (kādi 660km), negulētas nakts, beidzot esmu mājās ar izlietu kartona kafijas tasīti, skaistiem svešinieku un zināmo cilvēku stāstiem. Bāc, katrā cilvēkā ir tādi stāsti.
Es zinu, ko teiktu mans pēdējais ceļa biedrs, kurš mani atrada mežmalā spēlējamies ar stirnu buciņu. Tik daudz piedzīvojumu, tik daudz pārdzīvojumu viņiem, tik daudz emociju, ko man uzticēt, arī muļķīgu/baismīgu/sirsnīgu padomu, ko man dot. Viņi ir mani radinieki uz stundu.
Es zinu, ko teiktu mans pēdējais ceļa biedrs, kurš mani atrada mežmalā spēlējamies ar stirnu buciņu. Tik daudz piedzīvojumu, tik daudz pārdzīvojumu viņiem, tik daudz emociju, ko man uzticēt, arī muļķīgu/baismīgu/sirsnīgu padomu, ko man dot. Viņi ir mani radinieki uz stundu.