izkapts

Šodien izslaucīju grīdas koplietošanas telpās, tikai tāds slinkums izmazgāt, atlikšu uz rītu. Kamēr ņurrņinājos ar grīdu, pēkšņi uznāca baigais ļaunums, nē, dusma tā nebija, tas bija ledaini aukstasinīgs ļaunums. Ar nepatiku kārtējo reizi savācu atkritumus, kas bija izkrituši no pārbāztās miskastes. Dzīvokļa biedrs vienmēr miskastes maisu pārbāž ar kaudzi un vēl drusciņ, kas nokrīt zemē. Kad es viņam to aizrādu, viņš saka, ka to nav pamanījis. Eksperimenta pēc es reiz nedēļu nemainīju miskastes maisu. Scenārijs bija tas pats - atkritumi ap miskasti krājās un krājās. Turklāt viņš reizēm uz virtuvi atnes savu pārbāzto miskastes maisu. Un vēl viņš ļauj produktiem bojāties. Es saprotu, reizēm jau kaut kas sabojājas, bet, ka pusotru mēnesi viņš nevīžo aizvākt pūstošus konservus no ledusskapja jau ir rādītājs. Es jau esmu pieradusi, ka bojātus produktus vienmēr laukā metu es, jo es laikam vienīgā pamanu tādas lietas. Vienreiz es aiznesu viņam glīti uz šķīvīša uzliktas viņa trīs dienu vecās sviestmaizes un viņa sakaltušo mēnesi veco puscīsiņu. Kad vēlāk to visu beidzot (!!) ieraudzīju miskastē, es apvaicājos, kāpēc tad viņš to visu neapēda, ja jau glabāja. Viņš atkal teica, ka neesot pamanījis. Tāpat man vienmēr jāvāc viņa alkohola pudeles, kuras viņš allaž principiāli nemet miskastē, bet noliek zem krēsla vai arī grūti sasniedzamās vietās - iebāztas starp veļas mašīnu un sienu utt. Tad nu man šodien tas viss bija līdz baltām pelītēm līdz....
es ieraudzīju viņa čību mētājamies virtuvē. (Laikam suns bija atstiepis). Tā nu es to čību glīti ieslaucīju uz šaufeles un izmetu miskastē. Un miskastes maisu godīgi iznesu laukā. Ļauni jau, bet man ir vēl pāris stiķi padomā. Kad viņš atkal miskasti pārbāzīs, tā, ka viss krīt laukā, es domāju, smuki savākt tos atkritumus un izbērt viņa gultā. Un, ja ko pīkstēs, es teikšu: "Kā Tu varēji tos pamanīt? Virtuvē tie bija nemanāmāki?"
Vēl man ir doma, ka tā kā viņš nemazgā traukus, kā solījis, es atļaušu viņam to nedarīt, bet atņemšu tiesības lietot ledusskapi un gāzes plīti. Un maniem svaigajiem produktiem tas arī nāks par labu, ka nav jātusē kopā ar viņa iepuvušajiem. Vai nu koplietošanas telpas ir koplietošanas un abi par tām rūpējas vienlīdzīgi vai arī tiesības uz virtuvi paturu vienīgi es un tāpat arī to kopju.