izkapts

Vakar piedzēros, uzrakstīju bērnu dzejolīti par kaķīti Ņurmuci, tad uzrakstīju ievadu pornostāstam par seksu ar nārām kādam labi zināmam žurnālam, tad aizmigu. No rīta lasīju Kantu. Tikko izlasīju nesen uzrakstīto savam, pamparam (tās bija fanfaras, ja kas) romānam. Pārsteidz, ka ko TĀDU var uzrakstīt dzērumā. Tur tādi neofreidismi un neokantismi parādās...
Un vēl brīdi iepriekš man veca klasesbiedrene jau bija devusi atbildi uz manu jautājumu: "Izlasi Jerofejeva "Maskava - Gailīši", viņa teica. "Tur ir par to, ka lielākā daļa ģēniju, ai, nu visi Gorkiji un citi tādi to vien dara kā raksta dzērumā".

Ja es dzīvē nekļūšu par ģēniju, es vispār kaut kas būšu?

(Quit talking about the small people, who do all the dirty work. I know. I need them. Perhaps I love them.)