mani peekshnji nomaaca kaut kaada vainas sajuuta
vai arii es paarpratu tavas reakcijas
bet nespeeju kontroleet saveejaas
it iipashi tais briizhos, kad kljuustu chok chok
piemeram, pirms dohsanas aaraa no istabas shodien...

es te netaisnojos, tas vispaar ir galeeji stulbi un amoraali
ataisnot savu riiciibu ar veseliibas sstaavokli...
man liekas, ka grauju priekshstatu
par sevi, bet gribas tikai tev piekljuut tuvaak,
gribas atveert tevi ar speeku - cik stulbi no manas puses.
tu vispaar man veel joprojaam esi pilniiga miikla
neko nesaprotu, un taapeec arii laikam juutos
vainiiga, jo man liekas, ka tu esi daudz uzmaniigaaks
daudz vairaak seko liidzi realitaatei,
bet es saskarsmes sfairaas esmu lempe, nekad neesmu
vareejusi tikt galaa ar savu nolaadeeto neveikliibu...

ehh, ko gan es te muldu...
tas viss vienam atklaatam teikumam, fraazei

////

nu, patiic tu man, patiic.