.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
20.11.10 20:00 - Ieteikt draugiem
Mazs ieteikums papildinot iepriekšējo ierakstu, kas arī nedaudz bija saistīts ar vakarafterpārtija sākumdaļu, kurā nebija Gustava, kas kuņģus glābtu no iznīcības, bet bija vien barankas, kas veica zināmu destrukciju gremošanas sistēmā: NEKAD netrāpīties situācijā, kas ietver Tomu un 40 sekundes proga! Lol.
20.11.10 14:33
Man šorīt tā kā drusku sākās lomkas pēc Opeth. Pēc dzīvas mantas, protams, ne ierakstiem. Iešu pasiekaloties ap savu pēdējo palikušo Opeth mediatoru un paskatīšu kā ar šamo kokle spēlējas :D Lai gan paredzu jau, ka tam nebūs būt, jo koklei vajag pacietas ādas fiņķiku. :) Tikko mani apgaismoja, ka Delfos mūsu bildes redzamas no manu brīnišķīgo puišu cīņām. Skatoties tās, ieraudzīju arī sevi divos ļoti svarīgos uzdevumos, no kuriem viena, protams, ir ēšana. Viņi mūs cienāja ar visādiem maziem gardumiņiem - pat kotlešmaizītēm un pildītām olām ar ķilavām. Un ap trijiem no rīta medus maizītes un joprojām strēlnieku dziesmas. 18. novembris izdevās ļoti labs. Savukārt vakar pēc konča, kad darbība pārnāca mūsmājās, arī es nonācu pie atziņas, ka ellīgi sen nebiju klausījusies Camel - Snow Goose. Pēdējo reiz tas tiešām bija pirms miljons gadiem kādā atkušņa periodā. Viens traks skaistums taču tas albums ir.
18.11.10 00:06 - Spriedzīte
Ja es pārstāstītu visu to sviestu, ko man nācās piedzīvot tehniskās apskates procesā, no jauna sadabūtu nervu spriedzīti. Tas bija vienkārši smieklīgi. Turklāt sapratu, ka šito ārprātu vairs negribu piedzīvot, tāpēc uz apskatēm citus gadus došos sarijusies varendaudz antidepīšus, lol. Bet kā man tēvs šodien atzīmēja - viss labs, kas labi beidzas. Uzlīmi dabūju - līdz nākamgada 23. novembrim vismaz varu stūrēt uz nebēdu. Nu, protams, benzīna un naudas izsmelšanas robežās. Pēc šīm pēdējo gadu vājprāta apskatēm, man vienmēr ataust atmiņā pirmā apskate, kurā vispār piedalījos. Aiz manām bailēm, protams, Tomam bija jābrauc līdz (šitādus baiļu gadījumus tagad es katrreiz novēroju citos cilvēkos un ne tikai - T.A. stacija vispār ir ideāla vieta, kur paanalizēt šoferīšus, lol). Bet rezultātā - par pilnīgi vecu, nograbējušu autiņu, ar kuru man patika gonkot mūžīgi caurā izpūtēja dēļ, kurai pēcāk arīdzan nokāvu motoru, man apskatnieks smaidīdams un dodams uzlīmi, teica: "Daudz laimes dzimšanas dienā!" Neba man dzimšanas diena tad bija, nekā, bet skaistākā apskate mūžā gan. Tagad tas viss pārvērties kaut kādā nežēlīgā jokā par cilvēci un mehānismu.