.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
22.5.11 12:51 - 50
Kā jau kārtīgam studentam, nule kā sācies kursa darba sprintiņš. Te pat nav sīkāk jāpaskaidro CIK man jau ir uzrakstīts un, KAD ir jānodod. Studenti visi zina, ko tas nozīmē, lol. Karoč` līdz 18. jūnijam es neesmu cilvēks. Pēc 18tā es topu par pārcilvēku, jo man šis viss ir tiktāl līdz kaklam, ka es pēc kursa nobeigšanas esmu piekritusi darīt visu un jebko, kas man jau piedāvāts un, ko vēl piedāvās. Galvenais, ka šis murdziņš aiz muguras. Ārkārtīgi tipisks studenta konstatējums. Nekas - drīz es kļūšu interesantāka. Tas jau ir ieprogrammēts. Smieklīgi gan bija, kā es braucu viendien uz eksāmenu un uzliku autiņā progroku. Es nebiju labu mūziku klausījusies jau kādu pusgadu, jo visu laiku mana pētniecība saistās tikai ar tradicionālo materiālu. Un, kad izdzirdēju pirmās skaņas no PT In absentia, es gandrīz apraudājos no laimes. :-D
15.5.11 15:33 - 49
Piektdiena bija pa galvu, pa kaklu. Steigā pat uzkliedzu tējai, kurā cukurgraudiņi lēni slīdēja uz leju: "Nu, difūzija - ātrāk!"
15.5.11 15:15 - 48
Domāju vai sākt uztraukties tagad vai vēlāk (ja neskaita, ka es uztraucos jau nonstopā kādu mēnesi). Ar nākamnedēļu sāksies oficiālā birstēšana, jo lai arī daļa ieskaišu jau aiz muguras, lielākās un bīstamākās, kas draud sagrauzt pēdējo nervu sazarojumu, vēl nāk. Es spēlēju un spēlēju, bet tā visa man jau sen par daudz. Un es ar sevi un saviem prāta neiedomājamiem virzieniem esmu jau tik daudz ļaudis izkretinējusi, ka varētu kādu laiku padzīvot mežā. Lai viss norimst, tā teikt. Bet tā kā eksāmenu dēļ mežs nav opcija, tad es ik pa laikam sajūku. Plus vēl mums katru nedēļu tieši visu maiju pasākumi. Jūnijs, jūlijs tā mierīgi, bet visām instancēm un citiem labiem cilvēkiem senumu gribas tieši maijā. Un, ko lai dara, ka mēs esam seni un kruti un visi mūs grib. To nevar tā mest novārtā. Sezona ir zelta vērtē. Un sezona man varbūt daļēji traucē koncentrēties eksāmeniem. Bet pārsvarā jau man traucē pašas nelīdzsvarotība. Ellē ratā, ko lai citu saka..