.::pāri kalniem un tālu projām::.

10:59 - Cave is no more

Mūs vakar piemeklēja Mērfija likums - ja Tev šķiet, ka būs baigais rokenrols, tad viss izvēršas par vienu lielu FAIL, bet, ja ne ko dižu neplāno, tad viss kļūst par mežonīgu rokenrolu. Tā nu mums bija ieplānots mežonīgs rokenrols līdz rīta gaismai, vairāki jubilāri sveicami un tā, bet gala rezultāts bija bezmērķīga valkāšanās no vienas vietas uz otru, ko nevaru ciest visvairāk, līdz uznāk miedziņš un zini tikai vienu ceļu - mājas! Šajā situācijā mēs nožēlojam, ka Alas vairāk nav, jo Ala bija kā saikne starp visām vietām. Ja nevienā roķēnē nekas jēdzīgs nenotiek, tad vienmēr varēja aiziet uz Alu un satikt ellīgi daudz savējos (ja ignorē milzu skaitu ar kretīniskiem britu tūristiem pa vidu), ja nu galīgi savējie samīdīti zem britu tūristu kājām, tad vismaz papļāpāt ar bārmenīšiem, paklausīt folku un tā. Bet tagad dusmas par viņu nesaskaņām. Uztaisa vietu savējiem un pēcāk brutāli tā tiek atņemta.

Klausos Tidvatten. Nu, ļoti, ļoti man patīk! Paldies nefolk !

• 2 iegremdējās
• sarunā ar mani

15:09 - Train of good hearts

Mana braukšana ar vilcienu standartā parasti ir kopā ar dzērājiem, urlām un kašķīgām krievu tantiņām. Šodien biju patīkami pārsteigta - pretim sēdēja jauka latviešu kundzīte, kas sacienāja mani ar pašceptu rabarbermaizi. Šo to papļāpājām un, pirms kāpu ārā, izteicu vēlreizēju pateicību un vēlēju viņai labu dienu. Tajā brīdī smaids kundzītes sejā likās lielākā vērtība kāda vispār iespējama.

• sarunā ar mani