00:47 - Apgriezieni
Man jau likās, ka notikusi katastrofa un nets nebūs līdz trešdienai, ha, bet nekā - šovakar varu turpināt izniekot savu dzīvi kabeļu pasaulē (raudoša figņa). Īsumā, ko gribēju teikt - šodien kāds labs cilvēks mums bariņam nodemonstrēja fotogrāfu, kurš fotografē invalīdus, prostitūtas un līķus, kā arī dažādas, norautas ķermeņa daļas. Katrā ziņā es par tādu dzirdēju pirmoreiz un, jā, mani tas nedaudz pārsteidza, bet fotogrāfs bez šaubām profesionāls ar labu gaismas izpratni un, ja neuztver šīs pavisam īstās ķermeņa daļas kā īstas ķermeņa daļas, tad darbi ir gana interesanti un skatāmi. Autors - Joels Pēteris Witkins.
14:04 - Našpāvība
Sen jau man zināms, ka jūra ir viena sasodīti liela vērtība. Tikko kā atpakaļ no garpastaigas. Paspēju arī uzkāpt kalnā un ar tējas krūzi rokā, atguļoties uz priedes, klausīties ciema rosībā. Un tas viss tiešām nepieciešams spēku uzkrāšanai. Daba - vislielākais dārgums. Un vēl manu sašļukušo omu vienmēr uzlabo
The Book of Bunny Suicides. Tas ir viens no maniem lieliskākajiem pirkumiem pirms 4 gadiem dzīvojot Londonā.
19:07 - Bijām tur, dzērām to, neredzējām neko.
Tikko noskatījāmies filmu
Toms Londons - Londona 2008. Uzreiz vēlme atgriezties šai manā mīļajā vietā. Filma jāatzīst ilga apmēram 10 minūtes ar iespazīšanās daļu un daļu, kurā Krišjānis dalās stāstos par savu mūziķa pieredzi. Vērtīgi, interesanti un smaidīt liekoši. Vienīgi dusmas par to, ka filmēts tik maz. To jau pavisam biju piemirsusi, ka pārējās dienās mēs ignorējām tādu lietu kā kamera, jo, piemēram, dzert
Ginesiņu parkā vai
Ziloņgalvā bija daudz foršāk - nenoliedzami. Tēlaini izsakoties šis pagājušā gada brauciens atbilst pie manis tikko prātā atnākušajam teicienam -
bijām tur, dzērām to, neredzējām neko, bet nedaudz pārspīlēti varbūt tas būtu. Mēs gan šogad tādu braucienu varētu atkārtot /un vispār pasludināt to par tradīciju/, ja gads nebūs piespiedis visus pie zemes, jo es personīgi uzskatu, ka tas bija viens no labākajiem pērnā gada notikumiem!