12:31 - lielā diena
es esmu neizpratnē šad tad par mūsu mūziķu (organizatoru) loģiku. šoreiz tieši runa iet par 14. aprīli. kāpēc ir jārīko divi festivāli vienā dienā? vai tad šajā pavasarī dienu trūkst, ka rīkotāji tagad grib, lai klausītāji izvēlas vienu. tā viņi var zaudēt krietnu daļu no publikas, ja nolikuši priekšā izvēli. es tik to vien dzirdu, kā tauta ir samulsusi un nezin kur likties. taisnība - festivālu novirzieni jau gan ir ar nelielu atšķirību, tomēr ir tik daudz tādi, kas grib pabūt abos un nu nekā. ja nu vienīgi sēsties mašīnā un no Džūkstes uz Nākotni un otrādi visu laiku miksēt. man gan izpaliks abi pasācieni, bet raizēties par šādu vienas dienas trakumsērgu gan ir manā garā. no vienas puses tur un tur būs foršāk - no otras atkal gribas dzirdēt to un to. izvēle ir stulba lieta. cilvēki nav pelnījuši izvēlēties. jādzīvo ar to kas un kā ir, lai nebūtu lieku sarežģījumu dzīvē. :P
15:29 - lauku diena
vakar sāku rīkoties, lai izpildītu vienu no saviem nospraustajiem darāmajiem darbiem. un tas ir galds. sāku restaurēt galdu, kuru nejauši uzgāju laukos vecajā laukakmeņu* kūtī. lielisks galds. vecs un tik stabils kā neviens galds, kuru šobrīd var iegādāties veikalos. viss, kas pieder pagātnei ir divreiz stabilāks kā tagadnes radījumi. darbs būs ilgs un pamatīgs, ja strādāšu tikvien kā ar savām rokām un savu draugu - smilšpapīru. varbūt pielietošu tomēr kādu fiksāku metodi, tomēr gandarījums būtu daudz lielāks, ja izmantotu pirmo variantu. katrā ziņā galds ir brīnišķīgs un vēl labāks būs, kad taps gatavs un tiks nogādāts dzīvoklī. kam gan vajag pirkt nestabilas mēbeles, ja var parakņāties laukos un kaut ko lielisku dabūt gatavu savām rokām? esmu sajūsmā!
*laukakmeņi ir mana vājība! laukakmeņu mājas ir kaut kas tik vārdiem neizsakāmi skaists! ak, jel! varu burtiski pielipt pie laukakmeņu mājas sienas un kaut stundu tā nostāvēt, jusdamies laimīga!
[avotā guni kūru]
[caur ūdeni dūmi kūp]
[caur mēnesi diegu vēru]
[tur zālīte uzziedēja]