.::pāri kalniem un tālu projām::.
25. Februāris 2007
01:29 - nekas.
es tiešām parasti cenšos neko negatīvu nerakstīt. tas tāpēc, lai pašai pēc tam nenāktos pārlasīt un atcerēties cik un kas bijis slikti. taktika, manuprāt, pareiza. bet es tomēr viņu pārkāpju. un ne jau pirmo reizi. šobrīd jūtos sevišķi draņķīgi. un galu galā nemaz nemāku sev pajautāt kāpēc. tas tāpēc, ka nav jau nemaz ko jautāt, jo atbilde jau sen zināma, tikai šķiet nepieņemama. bet pirms vairākām stundām pabiju teātrī un izrāde bija laba. vismaz kaut kas pozitīvs uz ko palūkoties šobrīd. un tagad es sev mēģinu iestāstīt, ka man patiesībā ir labi. ļoti labi. domu spēks mēdz līdzēt. ar labu nakti.
19:35 - prieciņš
nu, lūk. ir lietas, kuras cilvēku dara laimīgu. vismaz uz kādu laiku. un mani šobrīd priecē mans jaunais spīdīgais akumulators. un nu jau viņš vairs negozējas istabā zem krēsla, bet jau ir iekāpis un devis dzīvību manam vecajam mīļajam vāģim, kuru pēc ilgāka ziemas sala miega rīt beidzot kustināšu un izskraidināšu Rīgas trokšņainajās ielās un tukšajos lauku ceļos. vismaz kāds prieciņš. ai, kā gribas paslidināties un panēsāties. tas nu ir kaut kas, kas pēdējā laikā man tiešām pietrūka :)