|
Jūlijs 12., 2007
22:40 šodiena nu gan bij dieniņa! tagad kā izžmiegts citrons... bet viss ir labs, kas labi beidzas.. :)
|
Jūlijs 8., 2007
13:21 vakardienas atkāzās - gandrīz jautrāk nekā pa pašām kāzām.. :) un iecerētais pārsteigums arī izdevās! :)))
|
Jūlijs 5., 2007
15:26 it kā visu laiku ir tā, ka kaut ko vajag. bet tad, kad tas "kaut kas" jāuzliek uz papīra, vairs nekas nenāk prātā. līdz ar to uzdotais "mājas darbs" - dāvanu saraksta sastādīšana - izskatās nepaveicams. sadzīvei nepieciešamais (trauki, sadzīves tehnika u.tml.) mums jau ir vairs nekas cits prātā nenāk, bet prasīt/saņemt naudu arī negribas
|
11:24 par to salīdzināšanu runājot - īpaši daudz ar citiem personāžiem salīdzināta neesmu, bet pāris gadījumus atceros:
kaut kad pamatskolas beigās - vidusskolas sākumā pāris savstarpēji neatkarīgi ļauži man piedēvēja līdzību ar viena brazīļu seriāla varoni- bija tāds seriāls "Helēna", kurā darbojās tāda Eiženija... :)
Savukārt visbiežāk (no kādiem 5-6 ļaužiem) dzirdēta pielīdzināšana Tiffany Amber Thiessen (augstskolas laikā)
Tagad, šķiet, seja stipri izmainījusies, arī neviens cits salīdzinājums nav dzirdēts... :)
|
11:03 šodien kaut kā 5 cm virs zemes :)
|
Jūlijs 4., 2007
21:34 vēl tikai veļa un zeķes :)
|
Jūnijs 29., 2007
16:41 - par to sportu Futbols - vēl joprojām neko no noteikumiem nesaprotu, bet paspārdīt bumbu prieka pēc nav nekādu iebildumu.
lielais teniss - tāpat kā ar mazo tenisu, t.i. - nekā šahs - vidusskolā pa starpbrīžiem ar puikām spēlēju, parasti 1 spēle ievilkās visas dienas garumā, bet tāpat lielākoties sadevu viņiem iekšā.. :D basketbols - videnē uzdienēju līdz komandas kapteinei, bet uz laukuma pārsvarā lēkāju pēc atlēcošajām. vajadzētu atkal pasākt - nu jau kontaktlēcas jūzoju, līdz ar to vairs nebūtu problēmas.... volejbols - forši jau, tik ar to servēšanu tā ir, kā ir.. :/ videnē specializējos uz "pacelšanu" gremdēm hokejs - nekā. vieglatlētika - garie gabali sanāca labāk par īsajiem. un augstlēkšanā uzlecu augstāk par citiem. biljards - parasti pavada iesācēja veiksme un cūcenes riteņbraukšana - pamatenē un videnē uz skolu braukāju katru dienu - 7 km katrā virzienā. augstāā pilotāža - visus tos 7 km nobraukt "bez rokām", neskatoties uz to, ka ceļš nevienā brīdī nebija asfaltēts un veda caur mežu, betlielākā daļa - grantēts lielceļš. ūdenspolo - vienā dzimenē iekš pirts tas bij topā rokasbumba - skolā tā arī īsti neiemācījos peldēšana - baseinā jūtos kā zivs ūdenī, ja tik ne tas hlors.... bet vispār jau man saldūdeņi nepatīk, vienīgais ūdens, kas nekož acīs un degunā - jūra. alpīnisms - pa alpīnistu sienām kāpaļāt man patīk! pirmoreiz ar tādu sienu iepazinos "lielajā balvā", bet tagad šad un tad sanāk arī tepat...
UPD: ā, piemirsu pateikt, ka vēl man diktam patīk ūdensslēpošana - tiesa, praktizēta vien pāris reižu, bet tās sajūtas! uhhh!
|
16:38 pati sev novēlēšu veiksmi un došos kārtot kārtējo eksāmenu. hau!
|
Jūnijs 27., 2007
10:32 nu, ko - laikam jau jāsamobilizējas vēl vairāk, lai visu pagūtu divas nedēļas ātrāk nekā sākotnēji plānots. Bet kas teica, ka es to nevaru? :)
|
Jūnijs 26., 2007
23:00 dažu dienu laikā viss apgriezās ne vien par 180, bet par visiem 360 grādiem. vēl vakar bija "nekas, nekur, nekad", tagad jau atkal tomēr viss notiek. tas nekas, ka citā laikā, citā vietā, galvenais ka mēs paši esam tie paši un tas vēl aizvien ir Mūsu Pasākums
|
Jūnijs 25., 2007
11:11 pēc visa šitā svieta - turpmāk apspriežams ir tikai varaints, kad visi pārējie, ieskaitot arī pat vecākus, par TO uzzina tikai PĒC TAM. Otrreiz uz viena uz tā paša grābekļa kāpt negribu
|
11:08 iedeva izsalkušajam paostīt svaigi ceptu pīrādziņu un pēc tam paņēma atpakaļ - sak, pēc 3 dienām uzcienāšu
|
Jūnijs 22., 2007
10:31 tas, cik lielā mērā visa tā gatavošanās ir stresaina/piņķerīga utt... pašiem "vaininiekiem", lielā mērā atkarīgs no vedējiem. Man jau gribētos domāt, ka mums šajā ziņā būs ļoti paveicies.
|
09:49 Vakar tika nosecināts, ka "ar mazo sarakstu jūs cauri netiksiet"... Bet labi, ka vismaz galvenajās vadlīnijās nu jau viss ir skaidrs
|
Jūnijs 20., 2007
00:30 bļins, tas jau vairs nav smieklīgi - jau atkal pāri pusnaktij, miegs nāk, bet iekšā kārtējais "strjoms", ka rezultātā atkal pie gulēšanas netieku. nelīdz arī izdzertās nu jau 3 vīna glāzes.. :( cik ilgi tās "baltās naktis" vēl? gribas izgulēties un sajusties pēc cilvēka....:/
|
Jūnijs 19., 2007
19:24 ja uz pāris nedēļām viss bija tā kā noklusis, norimis, tad pēdējo 24 stundu laikā atkal uzņemti apgriezieni TĀDI, ka maz neliekas. viss notiek! :) bet tagad - tagad laikam gribas aiziet bik pagulēt. pēdējo pāris dienu "baltās naktis", kad miegs nāk, bet iemigt vienalga neizdodas ātrāk par 3-iem naktī, rezultējušās autopilotā, kaistošos plakstos un zilos riņkos zem acīm... kad kaut kas tamlīdzīgs bija iepriekšējoreiz, tam vismaz bija loģisks izskaidrojums, a tagad - tagad tāpat vien, bez pamata...
|
Jūnijs 14., 2007
16:56 nespēju aptvert,ka nākamnedēļ jau jāņi - čo ta baigi fixi tas laiks pasāčis skriet un tas nozīmē tikai to, ka ar steigu jāķeras klāt kvalifikācijas darbam un vēl steidzamāk - darba un sociālo tiesību eksim.
laukuroze - Tev gadījumā nav kaut kas iekš tā priekšmeta aizķēries elektroniski?
|
Jūnijs 11., 2007
23:31 visai aktīvs nedēļas iesākums (daudzkur tak nedēļa sākas no 7-dienas?) - vakar akvaparks, šodien - reitenis un bmx trase. adrenalīns bik tika :)
|
17:54 nja... izskatās, ka 2 nedēļas ies diezgan traki - garlaicīgi toč nebūs. aktīvā darbībā tikai puse no nodaļas niecīgā štata. a darbu gūzmai ne gala, ne malas.. :) rīt - KAPs. cīnīšos kā vīrs.. :p
bet kas attiecas uz sabiedriskām ēstuvēm - ir divi varianti. vai nu mums ir kaut kāds lāsts šai ziņā, vai arī vienkārši vispārējais apkalpošanas līmenis vienkārši ir ļoti, ļoti katastrofāli zems. vakardiena kā dzīvs apliecinājums.
|
Jūnijs 8., 2007
16:02 mācos šovakar exāmens nav pārliecības kaut kā par savām zināšanām ai... :/
|
Jūnijs 5., 2007
20:15 man laikam tik ļoti gribējās tikai pašu faktu kā tādu. bez visa pārējā, kas ar to saistīts, šobrīd laikam labprātāk iztiktu... vismaz pagaidām.
|
Jūnijs 4., 2007
20:00 njā, izrādās, internets pilns ar saitiem par to tēmu. sāku pamazām apgūt.. .:)
|
Jūnijs 1., 2007
12:31 tie, kam pieredze šajā jomā - kā jūs darījāt zināmu vecākiem, ka esat nolēmuši precēties?
|
11:57 nupat atkal redzēju to reklāmu par orgānu donoriem. kaut arī neesmu no trakajiem braucējiem, vienalga domāju, ka vajadzēs piezvanīt. galu galā - ja nu kas, tad man pašai 100 gadus nebūs vajadzīgi tie orgāni, bet kādam citam tas varbūt palīdzēs izdzīvot....
|
10:52 īstenībā pagaidām vēl neesmu apradusi ar domu, ka jāsāk domāt par visām tām ar kāzām saistītām padarīšanām... turklāt - vēl joprojām priekšā šitā fakta paziņošana vecākiem un citiem tuvākajiem... :) tā ka efendi - cssssst!
|
10:37 Bija daži brīži, kad no sajūsmas patiešām tīri fiziski aizrāvās elpa. Pirmais - kad iegājām Notre Dame. Nav vārdos aprakstāma tā sajūta, kas pārņem, ko tādu ieraugot. Otrais - kad apaļajā stundā Eifelis sāka mirguļot. Trešais - tūlīt pēc otrā... :)) Ceturtais - uzkāpjot Monmartrā un ieraugot Sacre Coeur baznīciņu
|
Maijs 26., 2007
14:08 tā kā mani māc pamatotas bažas, ka diez vai vēl pie neta pielīdīšu, laiski pamāju visiem ardievas - lai Jums nākošnedēļ labi strādājas! Sev palūgšu novēlēt lidojumam labvēlīgu laiku. gad tiešā, gan pārnestā nozīmē....
|
13:56 čemokoferis gandrīz pilnībā nokomplektēts, vēl tikai šādi tādi sīkumi un - gatavi ceļam. rītrīts pienāks viens divi, un tad - tad jau manīs, kā būs... :)))) pēdējā brīdī "pielabota" garderobe, mērkaķa ātrumā atrastas lietas, kuras iepriekš nu nekādi nebija iespējams atrast piemērotas... :)
vēl tikai ledusskapī revīzija jāuztaisa - lai atgriežoties nebūtu nepatīkamu pārsteigumu...
|
Maijs 22., 2007
17:59 uhhh.. noskrējies kā zirgs... :////
tik gribēju teikt, ka vakarvakar sanāca tāds surprise, ka maz nelikās - laikam jau pirmoreiz gadījās sarunāties ar zemeslodes otru malu, turklāt vēl ar cilvēku, ko redzējusi neesmu ne reizes. :) Tomēr nav starpības - zvana no kaimiņmājas, vai Brazīlijas :)
|
Maijs 21., 2007
20:37 īstenībā nemaz nezinu, no kura gala sākt. rezultātā - vēl joprojām neko nedaru un izliekos, ka Vēl Jau Ir Laiks. gan jau, ka, pēdējā brīdī kravājot ceļasomas, ar nožēlu konstatēšu, ka "vajadzēja izdarīt to un šito"...
|
|
|