|
Jūnijs 29., 2007
16:41 - par to sportu Futbols - vēl joprojām neko no noteikumiem nesaprotu, bet paspārdīt bumbu prieka pēc nav nekādu iebildumu.
lielais teniss - tāpat kā ar mazo tenisu, t.i. - nekā šahs - vidusskolā pa starpbrīžiem ar puikām spēlēju, parasti 1 spēle ievilkās visas dienas garumā, bet tāpat lielākoties sadevu viņiem iekšā.. :D basketbols - videnē uzdienēju līdz komandas kapteinei, bet uz laukuma pārsvarā lēkāju pēc atlēcošajām. vajadzētu atkal pasākt - nu jau kontaktlēcas jūzoju, līdz ar to vairs nebūtu problēmas.... volejbols - forši jau, tik ar to servēšanu tā ir, kā ir.. :/ videnē specializējos uz "pacelšanu" gremdēm hokejs - nekā. vieglatlētika - garie gabali sanāca labāk par īsajiem. un augstlēkšanā uzlecu augstāk par citiem. biljards - parasti pavada iesācēja veiksme un cūcenes riteņbraukšana - pamatenē un videnē uz skolu braukāju katru dienu - 7 km katrā virzienā. augstāā pilotāža - visus tos 7 km nobraukt "bez rokām", neskatoties uz to, ka ceļš nevienā brīdī nebija asfaltēts un veda caur mežu, betlielākā daļa - grantēts lielceļš. ūdenspolo - vienā dzimenē iekš pirts tas bij topā rokasbumba - skolā tā arī īsti neiemācījos peldēšana - baseinā jūtos kā zivs ūdenī, ja tik ne tas hlors.... bet vispār jau man saldūdeņi nepatīk, vienīgais ūdens, kas nekož acīs un degunā - jūra. alpīnisms - pa alpīnistu sienām kāpaļāt man patīk! pirmoreiz ar tādu sienu iepazinos "lielajā balvā", bet tagad šad un tad sanāk arī tepat...
UPD: ā, piemirsu pateikt, ka vēl man diktam patīk ūdensslēpošana - tiesa, praktizēta vien pāris reižu, bet tās sajūtas! uhhh!
|
Comments:
par upd - man veiks patīk labāk :)
atceros, kā mēs bez rokām braucām, bet es visu ceļu nevarēju, atceros, ka pa tādiem gabaliņiem. un kādi mums bija riteņi! džizaz, salīdzināt nevar ar tiem, kas tagad pārdodas, kur astoņdesmit ātrumu un sazin vēl kas. mums bija normāls rāmis, ķēde, ales, lab ka sēdeklis bija, un ne jau mīkstais. un tik kraties uz skolu, vai līst, vai nelīst, un tie putekļi.. |
|
|
Sviesta Ciba |