tā jau ir - man padsmit gadi jau un nekas nav sadzijis...
bet samierina tas laiks tomēr ar situāciju, ļauj kaut kad atjēgties un akceptēt, ka ir kā ir un nemaināmi, ka jāskatās tālāk :)
tā gadās, turies zaČi

(Reply to this) (Thread)

Laikam jau 9 mēneši vēl par maz, lai samierinātu... nupat tikai tā pa īstam, līdz kaulam saprotu, ka nav un nebūs. Traki sāp... glaudu foto un kaucu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katram savs ilgums, lai samierinātos un saprastu/aptvertu notikušo... lai apstrādātu to..
Turies meiten, sāpošais ir "jāizraud", pat ja tas ilgu laiku prasa - līdz kamēr var vējos palaist, pateikt paldies par doto mācību un talāk skatīties :)
tu esi cīnītājs riktīgs - acupriekšā tavas skriešanas uzsākšana un spītīgums ;) būs labi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, Minguc... tiešām nezinu... saņemos pa brīdim,bet atkal un atkal klūpu. Tik ļoti pietrūkst siltā klēpja, kur paraudāt, kad drūmums... pietrūkst beznosacījuma glāsta un siltuma... pietrūkst mammas,ļoti...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti skumji :(
bet ir bērni - viņi ir gudraki, kā mums šķiet - un daudz iejūtīgāki, ļoti saprotoši...
un milzu spēks...
turies jaukā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skumji ir gan... ļoti.. sāp..
Bērni..sāp jau viņiem arī. Puikam, kam tagad 6, tikai nupat "paspruka vaļā" - pirms tam neraudāja pat bērēs. Tikai tagad bēda izlauzās.
Nesaprotu, kā ar to sadzīvot un samierināties. Saprāts visu zina un saprot, bet sirds pušu plīst...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak...
laikam jāpaiet - katram savs - kamēr lēnām sadzīst, kamēr samierinās un saprot un aptver...
kāds jau tur augšā turpina sargāt , vērot, līdzi smiet un smaidīt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav spēka,nemaz..
Šķiet, ka jūku prātā
Bērnu dēļ nedrīkst

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bērni ir kudiš stiprāki, kā mums reizēm šķiet - viņi var pastutēt un uzbuhņīt augšā...
bet nedrīkst salūzt gan, kaut kā jākārpās augšā - kaut vai tāpēc, lai viņiem nebūtu tā, kā tev šobrīd... viņiem ir mamma un nezvai viņi to, īpaši šajā mazajā vecumā, drīkst zaudēt...

(salieku tarbā tev daudz labū domu, siltumu un mīļumu - cik nu ir... būs labi, pavasaris klāt, stādi, velti, domā - turies :* )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau salūstu vien tad, kad bērni jau gulēt, midziņās... saņemos.
Bet nu... pavasaris maz palīdz. Jo pavasaris = mammuča dārzs un rūpe. Betw šogad pirmoreiz bez mammuča.

(Reply to this) (Parent)

Ne velti senlaikos sēras vismaz gadu bija..

(Reply to this) (Thread)

Arī gads šķiet daudz par maz... tikai pēc pailga laika atskārsti, ka nav, ka nebūs - ne sms,ne zvanu. Bet tel.nr vienalga nespēj izdzēst. Un domās sarunājies vēl aizvien. Tikai pērnās dobes grābjot, līdz mirlēm sajūti, ka nekad vairs..

(Reply to this) (Parent)