|
Augusts 31., 2006
21:16 vakari pēdējā laikā izvēŗšas nervozi zinu, ka negausīgā ēstgriba = cenšos "apēst" emocijas aizbēgt no neizbēgamā, apziņa nepieņem realitāti un, sevi saudzēdama, instinktīvi atsakās iedziļināties, domāt, analizēt, saprast. jāsaņemas, jāiedziļinās, jāsaprot. pāris vakarus mēģināju - tālāk par iekšas plosošu bimbājienu netiku. vajadzētu atrast vārdus, tos īstos un pareizos. sarindot teikumus skaidri, saprotami, iejūtīgi, nepārmetoši. tādus, kas liek sajust, ka "zini - te, ārā, tevi tomēr gaidam, tev ir, kur atgriezties". tai pat laikā neradot iespaidu, ka iepriekš sastrādātais būtu sīkums, kas aizmirsts un ar smaidu pieņemams. Nu kā?! kur lai atrod tos īstos vārdus, tos pareizos teikumus?! Ko atbildēt 15-gadīgam puikam, kurš turpmākos 11 mēnešus aizvadīs slēgtā iestādē, vēstulei, kurā raksta, ka tagad saprot, ka nožēlo, ka atvainojas, ka.. ka.. ka.. utt. Kā izlobīt, kuri ir tikai atrakstīšanās frāzes un kas patiešām nācis no sirds?! Kā neaplauzt "atlabšanas" asnus, tai pat laikā neuzķeroties uz banāliem teikumiem? Garastāvoklis:: izmisums
|
Comments:
Pats galvenais,nenorakstiet viņu.Kaut gan man liekas,ka tu esi vienīgā,kas to dari.Nu labi,arī tava mamma.Es viņu vienreiz satiku autobusā,un man likās,normāls džeks.Bet zini kas,man sķiet,viņam ģimenes,vecāku ir trūcis diezgan spēcīgi.Un es zinu,ka tu attieksmes izvēlē nekļūdīsies.Buča,būs labi. |
|