neredzu - aizsargaats :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

2. februāris – Svecaine, Sveču diena, Grabenīca.

Sveču diena latviešu tautas tradīcijās netika uzskatīta par svinamu dienu, taču ir vesels tradīciju kopums, kas izceļ šo dienu citu starpā. Svecaine ir viena no gada «laika dienām» un ziemas vidus. Arī lācim tad ir ziemas vidus, jo viņš apgriežas uz otriem sāniem un guļ līdz Ģērdačiem jeb Mazajai Kustoņu dienai. Sveču dienas tradīcija radusies senos laikos, kad ļaudīm vēl nebija pulksteņu un laiku noteica pēc saules, mēness un zvaigznēm. Tā kā ar galveno gada laika iedalījumu - saulgriežu svētkiem - vien nepietika, precīzākai laika noteikšanai bija vajadzīgs sīkāks iedalījums. Un tā radās dažādas svinamās dienas ziemā - Zvaigznes diena (6.janvāris), Sveču diena (2.februāris), Pelnu diena u.c.

Sveču dienai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un īpaši ēdieni. Lai gads būtu jautrs, labs un pats cilvēks būtu skaists, sveču dienā jādzer alus, jāēd cūkas gaļa, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Šajā dienā vispār esot daudz jāēd un arī daudz jātērē.

Sveču diena vispirms bija saistīta ar sveču liešanu — ļaudis ticēja, ka šai dienā lietās sveces deg gaiši un taupīgi. Tās lēja no aitu un liellopu taukiem, arī no vaska. Par dakti izmantoja kokvilnas diegus. Izlietās sveces sasēja buntēs un uzkāra klētī pie sijas. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ.

Svecainē var noteikt turpmāko laiku un ražu
Ja Sveču dienā salst — būs auksts pavasaris.
Ja Sveču dienā silts — būs agrs pavasaris.
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi — būs lieli pavasara plūdi.
Ja Sveču dienā kūst tik daudz, ka putns var padzerties, — būs bagāts gads.
Ja Sveču dienā daudz sniega — būs daudz ogu un sēņu.
Ja ap Sveču dienu vētrains laiks — būs jauks pavasaris.

(Reply to this) (Parent)