|
Decembris 14., 2005
15:52 nepārtraukti cenšos sev kaut ko pierādīt, gūt apstiprinājumu savai varēšanai. nepārtraukti vajag sajust sevis novērtējumu, citādi tas kā bumbiņa veļas no kalna lejup, ja to neripina uz augšu. pašlaik jūtu to augšup ripināšanu un ir labi ("arī es uzskatu, ka tu darbavietai esi ļoti vērtīgs ieguvums" (c)kāda augstākstāvoša kolēģe). vien pašai tam jānotic un jākļūst pārliecinātākai par sevi. jāpārvar tā KoTaEsEsJauNeko sajūta, kas vēl aizvien ir draugos ar mani. Kā?
|
Comments:
From: | dzeina |
Date: | 14. Decembris 2005 - 16:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Nezinu. Man joprojām, lai arī joprojām kāpju, bieži vien parādās tas muļķīgais sliktā & dumjā bērneļa sindroms. neko. sadzīvojam
| From: | itta |
Date: | 14. Decembris 2005 - 16:57 |
---|
| | | (Link) |
|
jāsadzīvo jau ir, tik reizēm tracina tā, ka gribas sevi iekaustīt
| From: | beta |
Date: | 14. Decembris 2005 - 20:43 |
---|
| | | (Link) |
|
nu droshi vien ar kvantitaati... liidz vienaa briidii buus klikshkjis un Tu apjeegsi, ka esi jau tikai taada, kaada Tu esi. ne labaaka, ne sliktaaka. ka esi vienkaarshi Itta, kam ir piejeami jebkuri Visuma resursi... un prasme atveerties Visumam - arii ljauj buut maksimaali radosham un energjiskam! un veel vairaak - kad ir sajuuta, ka paliidz augstaaki speeki un vairs nepiesaisties rezultaatam - tad padariitie darbi un citu pozitiivaas atsauksmes kljuust tik... kad juuti, kas ir patiesi un kas teikts taapeec, ka cilveekam liekas, ka kaut kas taads ir jaasaka... nu, kaut kaads egoistinjsh sevii jau, protams, arvien saka - es, es to padariiju... bet patiesiibaa - ja viekaarshi atveries Visumam, enjgjeljiem utt... tad lietas vienkaarshi notiek un Tavas rokas un praats ir instuments kaadas buutnes (Dieva... un mees visi esam Dieva daljinjas) rokaas...
| From: | beta |
Date: | 14. Decembris 2005 - 20:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Ps ar mani reizeem taa notiek... bet biezhaak tomeer esmu aiblokjeejusies :(( un egoisms njem virsroku... |
|
|
Sviesta Ciba |