Jā, par maz. Manī reizēm arī parādās tas velniņš - gribu to un gribu šito. Ai, es vispār praktiski nepērku neko no drēbēm, minimāli. Ar ēdienu minimāli. Nelutinu sevi. Ir lietas, kas svarīgākas, lai es justos labi. Es labāk noziedoju kādam, kam ļoti vajag. Uznāk, jā, bet tās domas ir jādzen prom, jo tā paliek par naudas vergu, kā Skalbes pasakā par Vērdiņu..
Ja jau laime būtu naudā, tad bagātie dzīvotu 100 gadus, mācētu mīlēt, radītu burvīgu pasauli, nodarbotos ar labdarību, rakstītu grāmatas un dzeju. Bet viņi paliek nejūtīgi. Dzenas un dzenas pēc mantas. Un aiziet uz Viņsauli tieši tāpat kā tie, kuriem ne puse no viņu bagātības nav bijusi.. Mēs visi būsim reiz vienādi :) Un nelīdzēs ne 5 sieri ne 5 mājas :))) Galvenais ir tas, kāds cilvēks pats savā būtībā ir.. Tikai tas ir svarīgi.. Tikai tas ir laime. Tikai paša iekšējā harmonija. Tikai Mīlestība. Tikai apziņa Mīlestībā.
Nauda ir radīta, lai izdzīvotu šajā civilizācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izskatās jau, ka tā nauda - tā ir viena no nedaudzajām lietāmm, kas man pietrūkst, jo tā mīlestība, tas sirdssiltums un mīļie cilvēki apkārt - tas man jau ir. :)) un tas jau vērtējams daudz augstāk par pāris banknotēm, ko iemainīt pret lietām, vai ne? :))

tad nu atliek vien skatīties, kā, nezaudējot to, kas man jau ir, sasniegt to, kā man vēl nav.. :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, jā, tieši tā :) Neko nezaudējot, iet uz priekšu..

(Reply to this) (Parent)

Ittinj, es teiktu taa - laimiigam, prieciigam, miilestiibaa starojosham cilveekam, ar progreseejoshu apzinjas tiiriibu - ir taa laimiigaa sajuuta arvien airaak aptver: apzinja=realiztaate. t.i. attiiriit sevi liidz tam staavoklim, kad vari materializeet lietas savaa dziivee, t.sk., naudu. Gaidi @:))) Buchs! Atliek tikai ieveeleeties, izvirziit meerkji - un viss notiks!

(Reply to this) (Parent)