|
|
|
Janvāris 11., 2007
10:44
vecās metodes darbojas nevainojami...
apnika cīņa ar miegu un nevarēšana pa īstam pamosties līdz pusdienlaikam.
rīts. tumsa. vējš. lietus sejā.
sen nebija skriets. aizelsiens vēl tikai pusceļā. bet izturēju.
auksta duša.
uz darbu pārmaiņas pēc devos, pilnībā pamodusies :)
|
17:00
HA!!!
šiki jau dienu iesākām - suši un tā...
tagad divām no trīs ātras kājas un slikti, man tai skaitā.
suši ilgi negribēsies...
|
17:57
bļāviens, pirms nepilnas pusstundas gandrīz statistikai pievienojos - uz gājēju pārejas. Ikdienā mēroju šo maršrutu, tādēļ zinu, ka te jāuzmanās, arī šoreiz to darīju - palaidu mašīnas, kas bija pārāk tuvu, lai sabremzētu. Gabaliņu pēc tām brauca vietēja maršrutka. Novērtēju, ka attālums pietiekams, lai sabremzētos (pati bieži esmu pie stūres, tāpēc zinu, kad ir un kad nav reāli sabremzēties), gāju pāri. Bet mikrobuss i nedomāja sabremzēties un nākamajā brīdī, kad biju jau gandrīz ielas vidū, taurēdams (to gan šoferis nepiemirsa) metās pretējā joslā. Atliek vien pateikties Dievam, ka pretējā josla tobrīd bija brīva, jo negribas pat domāt, ko gan mikriņa šoferis būtu izvēlējies darīt - braukt virsū man vai tai mašīnai... Žēl, ka uztraukumā nepiefiksēju numuru, turklāt prom mikriņš aiznesās tādā pat tempā, lai gan pēc nedaudz metriem tur ir vēl viena gājēju pāreja... Brr... kājas vēl tagad trīc...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |