|
|
|
Augusts 31., 2006
08:53
plānu maiņa - bet nu labi. Limbaži būs citureiz.
un sveicieni ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) duujs dzimšanas dienā!
|
11:49
interesanti tā...
saņemu telefona zvanu:
sarunas sākums "ko jūs te no mums vispār gribat, mums citi darbi darāmi, daudz svarīgāki, nevienam nav laika te ar jūsu sīkumiem krāmēties un vispār - ko sūta man te visādus meilus, neko mēs nevaram darīt...bla, bla, bla" stilā
sarunas noslēgums "ai, nu tas būtu ļoti jauki! jā, jā, mēs visu izdarīsim! nu vienkārši lieliski! vai, cik jūs mīļa! būs, būs! viss būs!"
atslēgas vārdi laikam: uzklausīt, saprast, piekrist, un tomēr palūgt savu, piedāvājot palīdzību (kaut arī tikai vārdiski, jo īstenībā skaidrs, ka praktiski neko nevaru līdzēt :D/
bet ilgstoši tā nevarētu. baigi atņem enerģiju. apbrīnoju tos, kas visu dienu tā var.
|
21:16
vakari pēdējā laikā izvēŗšas nervozi
zinu, ka negausīgā ēstgriba = cenšos "apēst" emocijas
aizbēgt no neizbēgamā, apziņa nepieņem realitāti un, sevi saudzēdama, instinktīvi atsakās iedziļināties, domāt, analizēt, saprast. jāsaņemas, jāiedziļinās, jāsaprot. pāris vakarus mēģināju - tālāk par iekšas plosošu bimbājienu netiku. vajadzētu atrast vārdus, tos īstos un pareizos. sarindot teikumus skaidri, saprotami, iejūtīgi, nepārmetoši. tādus, kas liek sajust, ka "zini - te, ārā, tevi tomēr gaidam, tev ir, kur atgriezties". tai pat laikā neradot iespaidu, ka iepriekš sastrādātais būtu sīkums, kas aizmirsts un ar smaidu pieņemams. Nu kā?! kur lai atrod tos īstos vārdus, tos pareizos teikumus?! Ko atbildēt 15-gadīgam puikam, kurš turpmākos 11 mēnešus aizvadīs slēgtā iestādē, vēstulei, kurā raksta, ka tagad saprot, ka nožēlo, ka atvainojas, ka.. ka.. ka.. utt. Kā izlobīt, kuri ir tikai atrakstīšanās frāzes un kas patiešām nācis no sirds?! Kā neaplauzt "atlabšanas" asnus, tai pat laikā neuzķeroties uz banāliem teikumiem?
Garastāvoklis:: izmisums
|
|
|